Aixun T3A. Dažas nianses

Šodien pārvarēju slinkumu un patestēju oriģinālos JBC lodēšanas uzgaļus.

Ievietoju JBC uzgali, ieslēdzu StBy režīmā (uzsildīšana līdz 200oC) un... Pamatīgs Overshoot!

Skaidri redzams, ka PWM uz vismaz 4..5 sekundēm nokrita uz 0 un tajā laikā attēlotā temperatūra uzkāpa uz 230..235oC. Tātad - pat pati stacija (''standarta'', nevis datu log režīmā) ''redz'' un apstiprina šo Overshoot - nemēģina to maskēt.

No šī top skaidras dažas pamatlietas:

a. JBC uzgalis elektriski (un, iespējams, ka arī mehāniski) atšķiras no Aixun;

b. JBC uzgalim ir mazāka Rint, tas ''pieņem'' lielāku elektrisko jaudu.

Tajā brīdī man ienāca prātā - pag, ja es (cilvēks) redzu šo Overshoot, vai tiešām to ''neredz'' stacija un neveiks korekcijas?

Izslēdzu staciju. Atdzesēju uzgali ūdenī, nosusināju. Ieslēdzu staciju. O, Brīnums ir noticis! Overshoot ir pazudis pilnīgi! Un, kas interesanti - subjektīvi 200oC tika sasniegti ātrāk kā ar Aixun uzgali.

Izmēģināju uzsildīšanu līdz 360oC. Nekāds Overshoot! Viss korekti. Bet, interesanti tas, ka uzsildīšanas profils acīmredzami atšķiras no Aixun uzgaļa. Aixun uzgaļa gadījumā (temperatūrai pieaugot) PWM krīt diezgan vienmērīgi. Turpretī uzstādot JBC uzgali, uzsilde it kā sadalās divās daļās. Pirmā daļa notiek ar lielu PWM (jaudu), tad PWM būtiski nokrīt (līdz 30..45%), un tad jau pakāpeniski (lēnāk) krītot ''piebrauc'' target temperatūrai ar neizteiktu otru ''vilnīti''. Šādu, nedaudz dīvainu uzsildīšanas profilu manīju arī EEV forumā (tieši JBC uzgalim), izdaru secinājumu - tas ir normāli/atbilstoši.

Izmēģināju Pmax režīmu, dzesējot uzgali ūdenī. Subjektīvi - siltumvadītspēja JBC uzgalim ir labāka. Vieglāk sasniegt pilnas jaudas (100% PWM) režīmu. Tajā pat laikā, pat šādā režīmā (uzgalis un sildītājs praktiski pilnīgi iegremdēti ūdenī) stacija spēj uzturēt uzdotos 360oC. No šāda režīma izņemot uzgali ārā, Overshoot sasniedz max 25oC. Ja uzgali nedzesē tik drastiski (PWM sasniedzot 60..75%), Overshoot nepārsniedz 10..15oC. Izcils rezultāts. Cik saprotu no datiem internetos - būtiski labāks kā JBC.

Piezīme: lodējot pat palielus komponentus un ground plane, ar vidēja izmēra uzgali (piem., blade tipa Aixun uzgalis) ir grūti sasniegt PWM virs 15..20%. Viens no iemesliem - pašas alvas ierobežotā siltumvadītspēja. Pat ideāls uzgalis ar mazu virsmas laukumu pat var būt ideālajā (uzdotajā) temperatūrā, bet alva pat dažu mm attālumā no tā būs jau būtiski ''vēsāka''.

Piezīme 2. Kā Aixun var būt mazāks Overshoot, ātri samazinot termālo slodzi uzgalim? JBC izmanto simistoru (ja var ticēt internetiem) apsildes vadībai. Tas nozīmē, ka reakcijas laiku ierobežo tīkla frekvence. Savukārt, Aixun izmanto augstfrekvences (virs 20KHz) PWM, kas nozīmē - šis mezgls ir daudz ''ātrdarbīgāks''. Otrs - programmatūra (izskatās, ka Aixun cītīgi pie tā strādā), kas var veidot zināmu ''pārkompensāciju'', redzot termālās slodzes strauju kritumu (un labāk pieļaujot nelielu temperatūras krišanos, nevis Overshoot).

Secinājums ir vienkāršs - Aixun (SW relīzē 1.36) veido ADAPTĪVU uzgaļu uzsildīšanas profilu, lai vienlaicīgi maksimāli ātri uzsildītu uzgali, nepieļaujot Overshoot. Visu cieņu izstrādes inženieriem!

p.s. pēc JBC ievietojot Aixun uzgali, tā uzsilšanas laiks šķiet vesela mūžība. Un skaidri redzams, ka stacija pārāk savlaicīgi samazina PWM (un tad ar mazu PWM ''piebrauc'' Target temperatūrai).

Vēl novērojumi saka, ka:

a. pāreju uz ''agresīvāku'' uzgali Aixun veic nekavējoši. Jau ar pirmo identificēto Overshoot T3A reaģe pilnā apjomā;

b. uzsildīšanas ātruma palielināšana (no JBC pārejot uz Aixun) notiek būtiski lēnāk, vajadzīgi vairāki sildīšanas cikli;

c. lai stacija efektīvi izmainītu (palielinātu) uzsildīšanas ātrumu, ievietotajam uzgalim jābūt atdzesētam līdz istabas temperatūrai.