Par lodēšanas stacijām. Part 2

Reizēm man ir sajūta, ka esmu no nākotnes. Šis posts nav izņēmums.

Lodēšanas staciju pirmajā postā es pieminēju 20 gadus senā ERSA RDS 80 (iepriekš DS 80) produkta problēmas ar temperatūras mērīšanu, ja savienojumā radās neliela papildus pretestība.

Šodien noskatījos video par jauno AIXUN T3A staciju.

Kas to būtu gaidījis (piedodiet par sarkasmu) - ja lodē kādu (caur citu source) iezemētu detaļu, stacija ''sajūk prātā''!

Video autors mocās minējumos un cer, ka problēmu var risināt softwariski. Bet, problēma ir pavisam vienkārša:

ja saskaras divos dažādos punktos iezemētas detaļas/iekārtas, veidojas Ground cilpas. Caur šīm cilpām plūst strāva. Pat tad, ja sazemējums ir vienā punktā, lodāmura uzgalis ir uzkarsēts līdz 300..400oC un saskarsmes vietā (uzgalis vs lodējamā detaļa) veidojas liels termoEDS.

Un atkal problēmas cēlonis lielā mērā ir - temperatūras mērīšanai netiek izmantota diff ieeja. Lūk, PCB fragments:

Lūk, ''T'' pin: no ieejas uz RC ķēdīti C27+R33 un aizsardzībai D6 - un tad uz OPampa ieeju. 

Ja caur kartridža lieljaudas izvadiem  plūst kāda ārēja strāva, tās radītā U delta tiek piesummēta temperatūras sensora rādījumiem!

Izskatās, ka pirmais darbs pēc stacijas iegādes būs kāda atdalošā R ielodēšana starp ienākošo (un korpusa) GND un PCB GND. Kā sākotnējo domāju kādus 100 Ohm, 1W, not flammable.

p.s. EEVblog forumā, 45 lappušu garumā vīri turpina buksēt - mistiskos apstākļos (cīnoties ar sazemējumu) esot novērota šāda liga...

Lūdzu, pievērsiet uzmanību atzīmētajam laukumam. Vai nav jaudīgs GND savienojums?