Dažas piezīmes par lodēšanas stacijām

Savas elektroniķa gaitas es sāku sovaku laikos. Toreiz lodāmurs bija vienkāršs darbarīks. Par kaut kādām lodēšanas stacijām, temperatūras stabilizēšanām neviens pat dzirdējis nebija. Atceros, kā žurnālā ''Radio'' bija ievietotas vairākas ''inovācijas''. Piemēram - kad/ja lodāmurs tiek novietots uz paliktņa, elektrība tam tiek padota caur diodi - tikai vienu pusperiodu. Tā varēja novērst lodāmura pārkaršanu ''dīkstāves'' laikā. Temperatūras ''regulēšana'' caur apgaismojuma dimmeri - tas jau bija nākošais līmenis. Lodāmurs ar izolējošo transformatoru - oo, tas jau bija kas modernāks.

Mainoties laikiem, es tiku pie savas pirmās nopietnās lodēšanas stacijas. Tas bija sasodīti sen. Es pat esmu pārsteigts, ka šo staciju var nopirkt joprojām. Un tā maksā visai solīdu naudu - ap 200 EUR.

ERSA RDS 80

Mazajiem darbiem šo staciju es lietoju joprojām. Labā ziņa (un tas patiešām nav mazsvarīgi) - ar dažām iebildēm: stacija ir izdzīvojusi daudzus, daudzus gadus.

Jau pie pirmajām lietošanas reizēm es konstatēju - stacija nav īpaši jaudīga. Formāli jauda norādīta 80W, bet subjektīvi - krietni mazāk.

Pēc daudzu gadu lietošanas nolēmu apkopot viedokli par šo ''darba zirgu''. Un man ir ko teikt.

Šībrīža viedoklis - šī stacija ir draņķis. Tai vieta mēslainē jau ir sen. Kur nu vēl par tādu (relatīvi iespaidīgu) naudu. Un 2024. gadā. Kāpēc tik skarbi?

Galvenā problēma - stacijas reālā jauda ir nožēlojama. Nav te ne 80W, ne 40W, man šķiet, ka nav pat ne 20W. Kas par to liecina? Paskatīsimies uzsilšanas laikus.

ERSA RDS 80

līdz 200oC: ap 30 sekundēm

līdz 300oC: ap 50 sekundēm

līdz 350oC: virs 60 sekundēm

Salīdzinājumam: JBC (130W): ap 5 sekundēm līdz 350oC.

Redzot tik lielu uzsilšanas laiku atšķirību, es pieņēmu, ka mana lodēšanas stacija (kopš pirmajām dienām) ir bojāta. Bet nē, internetos es atradu video, kas apstiprina - jā, tieši tik lēns uzsilšanas laiks ir ERSA. Tajā pat laikā - jaudas indikators uzrāda, ka sildelements tiekot sildīts ar pilnu jaudu! Piedodiet, bet pat fizikā pilnīgi nesekmīgam eksemplāram ir skaidrs: ja tādu nelielas siltumietilpības uzgalīti silda ar 80W jaudu aptuveni minūti, tam vajadzēja sasniegt sarkankvēles stadiju. Nevis 300oC! Dīvaini, bet veltot 5min forumu ierakstu/review apskatei, es nemanīju sašutumu par šo apstākli. 

Otra nianse: uzgaļu fiksēšanas risinājums ir ļoti neveiksmīgs. No vienas puses - fiksējošā atsperīte it kā atvieglo uzgaļa maiņu. Taču - ''on fly'' to nomainīt tāpat neizdosies. Savukārt, šāds atsperītes variants nodrošina ļoti sliktu siltumkontaktu starp sildelementu un uzgali. Tas, savukārt, nozīmē - pat, ja sildelements tiek uzturēts optimālā temperatūrā, uzgalis atdziest, tiklīdz tiek ''noslogots''. Jā, šī atdzišanas problēma ir aktuāla visiem ''vecās paaudzes'' indirect apsildes uzgaļiem, bet ERSA gadījumā - īpaši izteikti.

Trešā nianse - neskatoties uz to, ka uzgaļi ir ''vecā tipa'', t.i., tie nesatur sildemenetu un temperatūras sensoru, tie ir dārgi. Oriģinālo uzgaļu cenas ir salīdzināmas ar JBC direct heating uzgaļiem! Piedodiet, bet JBC uzgaļi ir kā kosmosa kuģis pret Zaporožecu!

Ne mazāk iebilžu man ir pret stacijas tehnisko izpildījumu.

Manai lodēšanas stacijai visai drīz pēc lietošanas sākšanas darbspējas kritās tik būtiski, ka lodēt nebija iespējams. Turklāt - nekādu kļūdu paziņojumu vai citu indikāciju. Vienkārši sporādiski pazemināta temperatūra. Izrādījās, ka pie vainas ir konektors. Konektors, kas savieno staciju ar lodēšanas uzgali. Nelīdzēja ne kontaktu tīrīšana, ne pielocīšana. Vienīgais risinājums bija - lodēšanas uzgaļa pielodēšana pie stacijas, apejot savienojumu. Acīmredzot (to apstiprina arī pieslēguma savienojumu skaits), temperatūras sensoram netiek izmantots diferenciālais pieslēgums, attiecīgi - katra mazākā virknes pretestība, kas konektorā veidojas virknē ar sildelementu, veido parazītisku U potenciālu, kas izkropļo sensora rādījumus. Nožēlojami. Vēl vairāk - konektorā ir pietiekoši daudz (brīvu) kontaktu, lai īstenotu gan diff pieslēgumu, gan - nodublētu sildelementa pieslēgumu.

Turklāt, ja pareizi atceros (sen tas bja, kad tēmai pievērsos), šai stacijai atsevišķs temperatūras sensors nav vispār. Temperatūra tiek mērīta netieši - mērot keramiskā sildītāja R izmaiņas. Tas gan neatceļ diff pieslēguma tēmu.

Un noslēgumā. Stacijai ir paredzēta opcija: taimeris. Nē, nepārprotiet - stacijai nav nekādu uzgaļa ''izmantošanas'' sensoru. Taimeris strādā vienkārši - pēc laika X stacija atslēdzas. Jā, doma laba - ja gadās aizmirst ieslēgtu, pašam dodoties mājās (man tā ir gadījies), neizcelsies ugunsgrēks. Jā, nav īpaši ērti. Ņemot vērā, ka indikatoram nav apgaismojuma, stacijai nav arī nekādu citu gaismu izstarojošu indikācijas elementu, uzrakstu ''off'' reizēm pamanu tikai tad, kad esmu ''pabesījies'', jo stacija nelodē vispār. Bet, tas būtu sīkums. Skarbākais, ka šādā ''off'' režīmā barošanas tranformators karst tā, it kā stacija strādātu skarbas pārslodzes režīmā! Nē, tie nav 1..2..5W, kas aiziet siltumā. Tie ir vismaz 10W! Un par šo man ir vairākas skarbas iebildes.

Pirmkārt - kas tas par transformatoru, kura tukšgaitas zudumi ir tik milzīgi? Tas nav normāli!

Otrkārt - tas nav droši! Ja iekārtas korpusa temperatūra sasniedz ap 45..50oC, transformatora temperatūra ir tuvu max pieļaujamajai!

Treškārt - šāds ''izslēgts'' lodāmurs patērē tikpat enerģijas (un veido tādu pašu elektrības rēķinu) kā 3..6 LED TV st-by režīmā! 

No šībrīža skatupunkta - jā, šī lodēšanas stacija ir pilnīgs mēsls.

Atkāpei. Kā noteikt, ka stacijai ir problēmas ar savienojumu/temperatūras nolasīšanu? Uzreiz pēc ''aukstā starta'' (indikatori live data sāks rādīt pēc kādām 3 sekundēm) temperatūrai jābūt ap +20oC virs vides temperatūras. Ja indikatori rāda augstāku temperatūru - šeit ir problēma.

Esiet šokā par cienījamo ERSA brandu? Bet kā ar Weller, kurš aktuālajam modelim nav paredzējis NEKĀDU fuse? Pat ne termo drošinātāju barošanas transformatorā? Nevar būt? Bet IR! Un kas šokējošākais - norādot uz šādu ''nelielu'' nepilnību, Weller nevis atsauc savu ''šedevru'', bet epastā norāda, ka šīm stacijām ir visi iespējamie elektrodrošības sertifikāti! Vai nav lieliski?

Lai nebūtu tikai kritizēšana, minēšu arī ko pozitīvu. 

Jau vairākus gadus nesteidzīgo jautājumu sarakstā bija jaunas lodēšanas stacijas iegāde. Tēmu atliku līdz ''iedvesmas'' brīdim. Nu tas pienāca.

Ko tad izvēlēties kā modernu lodēšanas staciju? Jā, ir JBC. Visādā ziņā - jaudīgas stacijas. Mīnusi - iespaidīgā cena. Minimālais komplekts sākas ar kādiem 600 EUR.

Vai ir alternatīvas?

Izskatās, ka ir! Ķīnas Tautas republikas censoņi ir izstrādājuši savu alternatīvu: AIXUN T3A.

Kas tik īpašs šai stacijai?

a. ir nopērkamas vairākas versijas, viena no tām - ar JBC savietojamiem kartridžiem;

b. sildelementam max pievadāmā jauda: 200(!)W;

c. cena ap 150EUR (ieskaitot 3 uzgaļus).

Salīdzinošajos testos (ar JBC), AIXUN uzrādīja:

a. lielāku peak sildīšanas jaudu;

b. īsāku kartridža uzsilšanas laiku;

c. temperatūras uzturēšans precizitāti - ne sliktāku kā JBC;

d. lielāku Overshoot.

Piezīme par Overshoot. Diemžēl, fiziku neapmānīsi. Šo Overshoot veido pats kartridžs. Lielas termālās slodzes apstākļos katridža ''aizmugures'' daļa ir stipri karstāka kā darba zona (un šī temperatūru atšķirība ir proporcionāla sildelementam pievadītajai jaudai). Ja strauji tiek noņemta slodze, kartridža pārkarsusī daļa atdod savu siltuma enerģijas ''pārpalikumu'' kartridža darba zonai - arī tā uzkarst virs normas (pat, ja sildelements netiek sildīts vispār). Bet, šī nav kritika lieta - nedomāju, ka normāli kāds lodē spaiņa izmēra detaļas, pēc kā - dažu sekunžu laikā uzbrūk superjūtīgiem SMD komponentiem.

Ja nu vienīgi - software varētu paredzēt max jaudas ierobežošanu (iedomājieties - esam nonākuši līdz stadijai, kad jaudas ir par daudz!).

Mana AIXUN stacija ir ceļā, drīzumā ziņošu par personiskajiem iespaidiem.