Dīzels. Re-adaptēšana. Q/A

Pēc raksta par dīzeļdzinēju re-adaptēšanu cilvēki man sūta diezgan daudz jautājumu. Forumos neizpalika arī ''cunftes biedru'' skepse un iebildumi. Tādēļ šo 2.daļu es noformēšu kā Q/A.

Q. TIS es neredzu neko (gandrīz neko) no tevis rakstītā.

A. Es apzināti izvairos no TIS minētās informācijas dublēšanas vai konspektēšanas. Es pieņemu, ka mana bloga lasītājs ''ir tēmā'', TIS viņam ir pazīstams un bieži lietots resurss. Es runāju par lietām, kas ''iziet ārpus'' TIS rāmjiem. Ja es atsaucos uz TIS, tad to pieminu blogā un ievietoju TIS informāciju attēla veidā, lai nepārprotami būtu skaidrs pirmavots.

Q. Ja šī informācija nav TIS, kā tu to ieguvi?

A. Lielākā daļa informācijas ir iegūta reverse engineering procesa ietvaros. Ar BMW dzinēju vadību saistīta projekta ietvaros esmu nobraucis vairākus tūkstošus motorstundu, analizējot live data un DME/DDE uzvedību. Projekts sākās kā tieši DME (benzīna) auto targetēts, taču darbojoties ar DDE, es konstatēju, ka liela daļa loģikas un matemātikas/fizikas ir ļoti radniecīga. Informācijas mazākā daļa ir iegūta, pa kripatiņai to vācot no publiski un ne tik publiski pieejamas BMW tehniskās informācijas. Tāpat kā BMW ir nopludinājis virkni programrīku (INPA, Tool32; WinKFP; eSys, utjpr.), noplūdusi ir arī cita šāda/tāda tikai iekšējai lietošanai domāta informācija.

Q. Kādēļ BMW pats nepublisko šo informāciju?

A. Iemesli šeit, jādomā, ir vairāki. Gan dažādu tehnisko departamentu ierobežotā ''jauda'' (vienam departamentam šī informācija ir jāsagatavo, citam - ''jāpārtulko'' normālu cilvēku valodā; trešajam - jāpārliecinās, ka netiek pateikts ''par daudz'' - atklāts kāds ''know/how''. Vēl kādam departamentam informācija jānoformē vienotā grafiskā veidolā; kādam jāpārbauda savietojamība; kādam jāseko dokumenta relīzēm, u.t.t.), gan arī - tas ir bizness. BMW pelna ar katru Online sesiju (puma case). Online palīdzība, pakalpojumu abonēšana - tas ir miljardu bizness, kas ar katru dienu kļūst tikai lielāks un rentablāks. Iekšējās informācijas druskas man skaidri norāda - BMW inženieri ļoti labi zina gan par adaptēšanas svarīgumu, gan par problēmām, kas sagaida lietotājus, ja to neveic vispār vai neveic korekti.

Q. Kāpēc nav pieminēta GMM adaptēšana, kas, savukārt, ir pieminēta TIS?

A. Kā jau minēju, es cenšos nedublēt TIS. Par šo konkrēto adaptāciju ir vairāki papildus fakti:

a. TIS min tikai vienu GMM adaptāciju - multiplikatīvo; par Offset adaptāciju nav ne vārda (ja jau mēs runājam par GMM adaptācijām);

b. GMM adaptācija ir ļoti viegla/triviāla, tiek veikta vienkārši un neprasa nekādu īpašu ''saspringšanu''. Šeit nav vērts ''tērēt'' klaviatūru;

c. sākot ar brīdi, kad BMW ieviesa enerģētiskā modeļa principu (''aptuveni precīzi'' sākot ar DDE5), GMM kā ''galvenā'' sensora loma pazuda. Izmantojot enerģētiskā modeļa principu, DDE visu sensoru datus ievieto kopējā simulācijas formulā, no kuras tad arī izrēķina nepieciešamo informāciju. Šajā modelī ne mazāk svarīgi ir visu pārējo ''saistīto'' sensoru dati - MAP; Lambda zondes rādījumi (kam tāda ir); spararata griešanās ātruma un paātrinājuma rādījumi, u.c. Tādēļ šo aizvēsturisko pastāstu par GMM adaptēšanu atstāju tiem, kas neko nav dzirdējuši par adaptācijām. DDE jau kopš DDE5 laikiem veido adaptācijas praktiski visiem sensoriem, lielākajai daļai - vismaz divos darba punktos. Sprauslām - daudzos punktos un vairākās ''dimensijās''. Savā ierakstā es minu tikai dažas kritiskākās adaptācijas, kuru pareiza izveidošana prasa specifiskus režīmus (''saspringšanu'').

Q. Kas liecina par to, ka šāda aprakstītā adaptāciju veikšana ir pareiza/efektīva?

A. Auto īpašnieka teiktais ''engine runs smooth as silk''. Domāju, šeit komentāri lieki. Taču tā kā blogs ir tehnisks, minēšu tehniskos argumentus:

a. DDE atmiņā nav kļūdu (protams, ja nav bojātu komponentu). Savukārt, ja ir kādi bojāti komponenti (piem., kāda sprausla ar nekorektu flowrate), kļūdas ir ''stabilas'', t.i., tieši par šo konkrēto komponentu (nevis ''randomā'' par visu ko, katru reizi savādāk pēc katras pāradaptēšanas);

b. visi adpatāciju parametri (pieejamie ar diagnostikas aprīkojumu) ir apstiprināti (t.i.: atšķirīgi no 0); to vērtības paliek stabilas (fundamentāli ''neaizpeld'') nākošajās ''tuvākajās'' braukšanas sesijās;

c. visas regulēšanas sistēmas darbojas closed-loop režīmā; plānotie parametri labi sakrīt ar reālajiem; konverģence ir ātra un bez viļņveida pārejas procesa;

d. sprauslu korekcijas visos režīmos ir tuvu 0; tās ātri konverģē;

e. dzinējam nav paliekošas vibrācijas tukšgaitā (to apstiprina Rough run dati); tā darbība ir ''mīksta'' (nav dīzelim raksturīgās ''klak'' skaņas); nav novērojama vibrācija ne daļējas slodzes režīmā, ne pārejas procesos;

f. adaptāciju rezultāts ir ar labu atkārtojamību, t.i.: DDE stabili izveido līdzīgas adaptācijas/rezultātu, procedūru veicot 2..3..5..10 reizes. Tas ir būtiski, jo atkrīt sadaļa ''nu, pabrauc vēl kādu laiku, tad redzēs..'' vai ''nu, kaut ko ne tā noadaptēja, paprovēsim vēlreiz..''. Vairs nav jāmin un ''jāžākstās''.

Q. Mana auto dīzeļdzinējs ir čipots un/vai tam ir ''deletēts'' EGR/DPF/flapi.

A. Diemžēl, šādi izdemolētam dzinējam ''saspringt'' uz adaptāciju veidošanu nav vērts. DDE strādā avārijas režīmā; tā funkcionalitāte ir stipri ierobežota. Šādu uzlabojumu rezultāts: vibrācijas; raustīšanās; dūmošana - ir likumsakarīgas sekas. 

Q. Bet man čipošanas speciālists saka, ka visam pēc čipošanas (vai ''upgrade'' ar ieplūdes/izplūdes novienkāršošanu) ir jābūt kārtībā, dzinējs strādājot korekti!

A. Es esmu redzējis neskaitāmus rupji nekorektus rezultātus. Un NEVIENU korektu. Daudzas reizes esmu aicinājis šos ''čipserus'' parādīt rezultātu pirms un pēc ''upgrade'', lai apstiprinātu šādus viņu apgalvojumus (ka viss ir ideāli pēc čipošanas). Diemžēl, šie speciālisti bēg no manis kā ''velns no krusta'', viņu darba demonstrēšanu man nav izdevies sarunāt. Mani secinājumi ir diezgan skarbi, bet optimismam man nav pamata.

p.s. nezinu, vai sagadīšanās, bet... Pirms kāda laika savā (EN) blogā ievietoju rakstu sēriju, kurā vairākos turpinājumos aprakstīju situācijas, kurās pilnīgi feiloja visa adaptāciju sistēma/ideja, jo nebija pareizi noadaptēts spararats. Lieki piebilst, ka TIS par spararata adaptēšanu ir precīzi viens teikums, bez jebkāda paskaidrojuma par adaptēšanas procedūru. Tad lūk, nu jaunākajās ISTA versijās jaunajiem benzīna dzinējiem sāk parādīties opcija: ''dzēst visas adaptācijas, izņemot spararata mezglu''. Lielisks solis pareizā virzienā! Tiesa gan, joprojām informācija, kā un kad adaptēt spararatu, izpaliek, taču - gaisma tuneļa galā ir saskatāma.