Sveiciens no chip ''tūneriem''
Daudzas reizes esmu rakstījis - jebkuras modifikācijas DME programmatūrā tikai sabojā dzinēja vadību. Es neesmu redzējis nevienu pozitīvu rezultātu ne NOx sistēmas ''atslēgšanai''; ne Lambda zondu, ne EGR, ne DPF (dīzeļu dzinējiem), ne citu sistēmu ''uzlabošanai''. Pat ''tikai'' griezes palielināšana 99% gadījumu noved pie dzinēja darbības avārijas režīmā. Lūk, zemāk aprakstīts viens no labiem piemēriem. Jāpiebilst, ka šoreiz ir darbojušies gana ''advancēti'' speciālisti - modifikāciju netrūkst. Ar ko tas viss beidzies? Lasiet tālāk!
Pie manis pēc palīdzības vērsās N53 sērijas dzinēja īpašnieks ar sūdzībām par ļoti nekorektu dzinēja darbību - raustīšanās, misfires, samazināta jauda.
Diagnostika atklāja pirmo fundamentālo problēmu: low-presure kontūra spiediens 5000 hPa vietā INPA uzrādīja tikai 600 .. 800 hPa.
Loģiski - kā dzinējs spēs normāli strādāt? Kļūdas - arī par low-pressure (static). Pašsaprotami - šī problēma jārisina vispirms. Diemžēl, arī pēc šī remonta (LP sūkņa nomaiņa) dzinēja darbība bija ļoti nekorekta - vibrācijas, nevienmērība, misfires - pilna problēmu pakete. Nākošā diagnostikas sesija jau uzrādīja korektu low-pressure kontūra spiedienu, tātad - iepriekšminētais defekts ir novērsts, bet - acīmredzot, tas nav vienīgais. Ilgāk pie šīs problēmas nekavēšos, jo interesantākais tikai sākās!
Apskatot pārējos DME datus, nācās secināt, ka dzinējs strādā pilnīgā avārijas režīmā. Pat spararats nav noadaptēts!
Cilindru mehāniskā efektivitāte - nekorekta! Nav izveidotas LTFT, nav apstiprinātas ne banku, ne cilindru individuālās adaptācijas, u.t.t.. Skaidrs, ka dzinējs ir jāpāradaptē, lai vispār varētu novērtēt situāciju.
Pēc dzinēja pāradaptēšanas.
Lūk, ../F5/F2/F6 menu, pievērsiet uzmanību atzīmētajam value. Normāls HPFP spiediens N53 sērijas dzinējam ir 200.000 hPa (200 Bar). Taču šeit redzam 50.000 hPa (50 Bar)! Un - nekādu kļūdu par HPFP spiediena neatbilstību?
Iespējams, ka kāds (nespējot saprast, kādēļ HPFP nespēj attīstīt vajadzīgo spiedienu) nevis risinājis problēmas ar low-pressure kontūru, bet modificējis HPFP target spiedienu un/vai padzēsis kļūdu karti? Var būt! Ieteicu klientam pārbaudīt reālo HPFP spiedienu, lai saprastu, kas notiek ar Rail.
Sprauslu live data uzrāda netipiski lielus atvēruma laikus tukšgaitā:
Korektas vērtības 200 Bar apstākļos: ap 0.300 ms. Šīs atbilst pazeminātam Rail spiedienam, bet neatbilst 50 Bar (jeb jāpieņem - kādu, šobrīd nezināmu iemeslu dēļ, pirmais no diviem iesmidzināšanas impulsiem ir būtiski garāks, to INPA nerāda).
Lūk, apstiprinātās adaptācijas. Kā redzam, dzinējam nav sekmējies ar auksta dzinēja banku Lambda adaptācijas, tas nav mēģinājis strādāt Stratified charge. Vēl vairāk: DME nav izveidojis pat pamatadaptācijas Homogēnam režīmam! Kur nu cerēt uz cilindru individuālo adaptāciju sekmīgu pabeigšanu. Jā, arī tās nav pabeigtas.
Lūk, nav pabeigti sprauslu ķīmiskās efektivitātes testi. DME ir mēģinājis veikt sprauslu sākotnējos testus, piemērojis identiskas korekcijas visos darba režīmos (gan mazai, gan lielai pieprasītajai griezei), bet pat šos datus nav apstiprinājis!
Jā, dzinējs ne reizi nav mēģinājis strādāt Stratified charge - nav veiktas ne tukšgaitas, ne daļējas slodzes cilindru individuālās (sprauslu) adaptācijas.
Tātad, nav mērīta sprauslu pilēšana maziem atvērumiem, nav mērīti to delay parametri. Šie ir svarīgākie no sprauslu mērījumiem!
Tajā pat laikā - nekādu kļūdu par NOx sistēmu (acīmredzot, NOx sistēmai ir fundamentālas problēmas - tikai tā var izskaidrot dzinēja principiālu nevēlēšanos strādāt Stratified charge pāradaptēšanas laikā)? Interesanti.
Lūk, dzinējs vispār nav veicis banku Lambda adaptācijas citos temperatūras segmentos:
Paskatīsim NOx sensora menu. Kas tas? DME nesaņem info par izplūdes temperatūru? Nē, kā redzam - sensors ir pieslēgts, ADC datus saņem. Bet attēlotā temperatūra 0oC?
Un kas noticis ar Lambda binary? Offline režīmā Lambda binary jābūt 1200 mV, bet šeit: 500 mV! Lambda linear: nevis 1.00, bet 0? Un nekādu kļūdu ne par izplūdes temperatūru, ne NOx sensoru (kurš nav sasniedzis Online mode)?
Oo, šeit vēl viens pārsteigums! EGR vārsta menu:
Vārsta potenciometrs uzrāda, ka vārsts ir pusatvērtā stāvoklī, bet DME fiksējis tā ietekmi 0%. EGR: pilnīgi aizaudzis? Mehāniski bojāts? Abas (gan maza, gan liela atvēruma) adaptācijas - pilnīgs crash! Un atkal - nekādu kļūdu par EGR darbību?
Paskatīsim fuel mixture datus.
Kas tas? Offset adaptācijas - nav apstiprinātas! Multiplikatīvās adaptācijas nominālās temperatūras segmentam - nav izveidotas!
Aktuālā brīža multiplikatīvās adaptācijas - praktiski vienādas abām bankām. Nav šaubu: DME neveido normālas LTFT, tas strādā pilnīgas avārijas režīmā!
Novērtējot situāciju kopumā, kļūst skaidrs: chip tūninga ''speci'' ir pamatīgi ''uzlabojuši'' šo DME. Ir ''atslēgta'' NOx sistēma, ir ''atslēgts'' EGR, ir modificēti HPFP uzstādījumi. Pamatīgi paretināta kļūdu karte. Rezultāts?
Kā redzam, nožēlojams.
DME mēģina adaptēt (it kā atslēgtu!) EGR, bet tas - loģiski: neizdodas. Rezultātā: DME neiziet pilnas funkcionalitātes režīmā pat Homogēnā mode, neveido nekādas LTFT.
DME pat nemēģina strādāt Stratified charge, nemēra sprauslas (pat Homogēnā režīmā sprauslu testi beidzas nesekmīgi!).
Diemžēl, šāds dzinējs strādās sliktāk kā M50: pat M50 veido LTFT. Situāciju vēl sliktāku padara apstāklis - pjezo sprauslām ir ļoti plaša parametru izkliede (atšķirībā no ''vecā'' tipa sprauslām) un bez to individuālajām adaptācijām dzinējs vienmērīgi strādāt nespēs. Dažos cilindros degmaisījums būs trekns, citos - liess. Misfires, raustīšanās, samazināta jauda, vibrācija vidējas un lielas pieprasītās griezes režīmos - tā ir šī dzinēja ikdiena. Pat banku vidējais Lambda regulāri būs ārpus pieļaujamā koridora - būs gan kļūdas par fuel mixture (ja vien tās nav izdzēstas no kļūdu kartes), gan spēcīga dzinēja raustīšanas, iespējams - pat tā slāpšana.
Vēl viena nianse, kas jāņem vērā - nekorekti strādājošs dzinējs (bez veiktām cilindru individuāljām adaptācijām) bojā CO katalizatorus. Diemžēl, kamēr dzinējs nav sasniedzis pilnas funkcionalitātes režīmu, tas neveic CO katalizatoru testus. To, ka šie katalizatori ir bojāti, auto īpašnieks uzzinās pēc gada/diviem, veicot TA.
Pie manis pēc palīdzības vērsās N53 sērijas dzinēja īpašnieks ar sūdzībām par ļoti nekorektu dzinēja darbību - raustīšanās, misfires, samazināta jauda.
Diagnostika atklāja pirmo fundamentālo problēmu: low-presure kontūra spiediens 5000 hPa vietā INPA uzrādīja tikai 600 .. 800 hPa.
Loģiski - kā dzinējs spēs normāli strādāt? Kļūdas - arī par low-pressure (static). Pašsaprotami - šī problēma jārisina vispirms. Diemžēl, arī pēc šī remonta (LP sūkņa nomaiņa) dzinēja darbība bija ļoti nekorekta - vibrācijas, nevienmērība, misfires - pilna problēmu pakete. Nākošā diagnostikas sesija jau uzrādīja korektu low-pressure kontūra spiedienu, tātad - iepriekšminētais defekts ir novērsts, bet - acīmredzot, tas nav vienīgais. Ilgāk pie šīs problēmas nekavēšos, jo interesantākais tikai sākās!
Apskatot pārējos DME datus, nācās secināt, ka dzinējs strādā pilnīgā avārijas režīmā. Pat spararats nav noadaptēts!
Cilindru mehāniskā efektivitāte - nekorekta! Nav izveidotas LTFT, nav apstiprinātas ne banku, ne cilindru individuālās adaptācijas, u.t.t.. Skaidrs, ka dzinējs ir jāpāradaptē, lai vispār varētu novērtēt situāciju.
Pēc dzinēja pāradaptēšanas.
Lūk, ../F5/F2/F6 menu, pievērsiet uzmanību atzīmētajam value. Normāls HPFP spiediens N53 sērijas dzinējam ir 200.000 hPa (200 Bar). Taču šeit redzam 50.000 hPa (50 Bar)! Un - nekādu kļūdu par HPFP spiediena neatbilstību?
Iespējams, ka kāds (nespējot saprast, kādēļ HPFP nespēj attīstīt vajadzīgo spiedienu) nevis risinājis problēmas ar low-pressure kontūru, bet modificējis HPFP target spiedienu un/vai padzēsis kļūdu karti? Var būt! Ieteicu klientam pārbaudīt reālo HPFP spiedienu, lai saprastu, kas notiek ar Rail.
Sprauslu live data uzrāda netipiski lielus atvēruma laikus tukšgaitā:
Korektas vērtības 200 Bar apstākļos: ap 0.300 ms. Šīs atbilst pazeminātam Rail spiedienam, bet neatbilst 50 Bar (jeb jāpieņem - kādu, šobrīd nezināmu iemeslu dēļ, pirmais no diviem iesmidzināšanas impulsiem ir būtiski garāks, to INPA nerāda).
Lūk, apstiprinātās adaptācijas. Kā redzam, dzinējam nav sekmējies ar auksta dzinēja banku Lambda adaptācijas, tas nav mēģinājis strādāt Stratified charge. Vēl vairāk: DME nav izveidojis pat pamatadaptācijas Homogēnam režīmam! Kur nu cerēt uz cilindru individuālo adaptāciju sekmīgu pabeigšanu. Jā, arī tās nav pabeigtas.
Lūk, nav pabeigti sprauslu ķīmiskās efektivitātes testi. DME ir mēģinājis veikt sprauslu sākotnējos testus, piemērojis identiskas korekcijas visos darba režīmos (gan mazai, gan lielai pieprasītajai griezei), bet pat šos datus nav apstiprinājis!
Jā, dzinējs ne reizi nav mēģinājis strādāt Stratified charge - nav veiktas ne tukšgaitas, ne daļējas slodzes cilindru individuālās (sprauslu) adaptācijas.
Tātad, nav mērīta sprauslu pilēšana maziem atvērumiem, nav mērīti to delay parametri. Šie ir svarīgākie no sprauslu mērījumiem!
Tajā pat laikā - nekādu kļūdu par NOx sistēmu (acīmredzot, NOx sistēmai ir fundamentālas problēmas - tikai tā var izskaidrot dzinēja principiālu nevēlēšanos strādāt Stratified charge pāradaptēšanas laikā)? Interesanti.
Lūk, dzinējs vispār nav veicis banku Lambda adaptācijas citos temperatūras segmentos:
Paskatīsim NOx sensora menu. Kas tas? DME nesaņem info par izplūdes temperatūru? Nē, kā redzam - sensors ir pieslēgts, ADC datus saņem. Bet attēlotā temperatūra 0oC?
Un kas noticis ar Lambda binary? Offline režīmā Lambda binary jābūt 1200 mV, bet šeit: 500 mV! Lambda linear: nevis 1.00, bet 0? Un nekādu kļūdu ne par izplūdes temperatūru, ne NOx sensoru (kurš nav sasniedzis Online mode)?
Oo, šeit vēl viens pārsteigums! EGR vārsta menu:
Vārsta potenciometrs uzrāda, ka vārsts ir pusatvērtā stāvoklī, bet DME fiksējis tā ietekmi 0%. EGR: pilnīgi aizaudzis? Mehāniski bojāts? Abas (gan maza, gan liela atvēruma) adaptācijas - pilnīgs crash! Un atkal - nekādu kļūdu par EGR darbību?
Paskatīsim fuel mixture datus.
Kas tas? Offset adaptācijas - nav apstiprinātas! Multiplikatīvās adaptācijas nominālās temperatūras segmentam - nav izveidotas!
Aktuālā brīža multiplikatīvās adaptācijas - praktiski vienādas abām bankām. Nav šaubu: DME neveido normālas LTFT, tas strādā pilnīgas avārijas režīmā!
Novērtējot situāciju kopumā, kļūst skaidrs: chip tūninga ''speci'' ir pamatīgi ''uzlabojuši'' šo DME. Ir ''atslēgta'' NOx sistēma, ir ''atslēgts'' EGR, ir modificēti HPFP uzstādījumi. Pamatīgi paretināta kļūdu karte. Rezultāts?
Kā redzam, nožēlojams.
DME mēģina adaptēt (it kā atslēgtu!) EGR, bet tas - loģiski: neizdodas. Rezultātā: DME neiziet pilnas funkcionalitātes režīmā pat Homogēnā mode, neveido nekādas LTFT.
DME pat nemēģina strādāt Stratified charge, nemēra sprauslas (pat Homogēnā režīmā sprauslu testi beidzas nesekmīgi!).
Diemžēl, šāds dzinējs strādās sliktāk kā M50: pat M50 veido LTFT. Situāciju vēl sliktāku padara apstāklis - pjezo sprauslām ir ļoti plaša parametru izkliede (atšķirībā no ''vecā'' tipa sprauslām) un bez to individuālajām adaptācijām dzinējs vienmērīgi strādāt nespēs. Dažos cilindros degmaisījums būs trekns, citos - liess. Misfires, raustīšanās, samazināta jauda, vibrācija vidējas un lielas pieprasītās griezes režīmos - tā ir šī dzinēja ikdiena. Pat banku vidējais Lambda regulāri būs ārpus pieļaujamā koridora - būs gan kļūdas par fuel mixture (ja vien tās nav izdzēstas no kļūdu kartes), gan spēcīga dzinēja raustīšanas, iespējams - pat tā slāpšana.
Vēl viena nianse, kas jāņem vērā - nekorekti strādājošs dzinējs (bez veiktām cilindru individuāljām adaptācijām) bojā CO katalizatorus. Diemžēl, kamēr dzinējs nav sasniedzis pilnas funkcionalitātes režīmu, tas neveic CO katalizatoru testus. To, ka šie katalizatori ir bojāti, auto īpašnieks uzzinās pēc gada/diviem, veicot TA.
Paldies ka turpini rakstīt un izglītot lasītājus !
AtbildētDzēstPaldies par labiem vaardiem! K
Dzēst