Kloķvārpstas sensors
Pacients: E39; M52B25
Dzinējam bija kļūdas par kloķvārpstas sensoru un problēmas ar iedarbināšanu.
Auto īpašnieks uzlika Ķīnā ražotu sensoru, situācija neuzlabojās. Kļūdas par kloķvārpstas sensoru un problēmas ar iedarbināšanu turpinājās.
Nākošajā posmā tika uzstādīts jauns VDO Siemens sensors, kļūdas par sensoru pazuda, bet aizdomas par nekorektu tā darbību un problēmas ar iedarbināšanu - palika.
Skatoties INPA live data, lielāko daļu laika startēšanas brīdī INPA rādīja 0 RPM. Tas nav korekti - acīmredzot, problēmas ir!
Talkā tika ņemts osciloskops. Kloķvārpstas sensors MS41 tiek pieslēgts pie pin 83.
Pieslēdzoties sensoram, startēšanas brīdī tika novērota sekojoša aina:
Attēlā redzami 5..6 pilni kloķvārpstas apgriezieni.
Iezoomojot attēlu, nācās secināt - sensors redz 15..20 ''zobus'', tad seko ilgāks pārtraukums.
Attēlā - viens pilns kloķvārpstas apgrieziens.
Turklāt, ''zobu'' piepildījums ir nekorekts.
Korekta signāla gadījumā pauzēm starp ''zobiem'' jābūt tikpat ilgām kā pašiem ''zobiem''. Izņēmums - ''tukšais'' zobs (tā laikā jābūt zemam signāla līmenim), kas ļauj identificēt pirmā cilindra DTC.
Attēlā: flywheel un atzīmēts: ''tukšais'' zobs:
Kāpēc sensors redz tikai pusi flywheel? Acīmredzot, pats skriemelis ir nedaudz ekscentrisks - nobīdīts. Normas robežās tas nav nekas īpašs. Korekti strādājoša sensora jūtībai jābūt tādai, lai nelielas nobīdes no ideāla nekāda neietekmētu sensora darbību - sensoru ražotājs par to ir padomājis!
Lūk, šajā oscilogrammā var redzēt - pirmais impulss (no impulsu ''pakas'', ko redz sensors) ir vēl ''tievāks'' par pārējiem.
Un šajā redzams - arī pēdējais impulss ir ''tievāks''.
Nav ne mazāko šaubu - skriemelis ir ekscentrisks. Vizuāli novērtējot skriemeli, tika secināts, ka nobīde no ideāla vizuāli nav novērojama. Komplektā ar nekorekto impulsu piepildījumu - diemžēl, VDO sensors ir izrādījies brāķis.
Interesanta nianse - tā kā sensora signāla ''pārrāvumi'' ir īsi, DME nespēj identificēt paša sensora problēmas (uzskatot, ka dzinējs uz brīdi regulāri apstājas). Jā, jaunākiem (ar jaudīgākiem MCU aprīkotiem DME) šāda defekta identificēšana problēmas nesagādā, bet MS41 - nebija pa spēkam.
Uzstādot citu sensoru, redzam: sensors ''lasa'' visu disku! Attēlā 9..10 pilni kloķvārpstas apgriezieni.
Impulsu piepildījums - korekts:
Un lūk - arī ''tukšais'' zobs:
Sensors strādā korekti - problēma atrisināta!
Nobeigumā - dažas ninases par pašu osciloskopa datu analīzes (apskates) procesu. Piemēram, ja ''uzmet'' paviršu skatu korekti strādājošajam (kā es apgalvoju rakstā augstāk) sensoram:
Var redzēt tukšos ''zobus'' (attēlā zemāk atzīmēti ar sarkanām strīpiņām):
Taču, tajā pat laikā - ir redzami arī it kā citi, īsi datu pārrāvumi:
Šī ir ciparu osciloskopu datu attēlošanas īpatnība. Konkrētā osciloskopa monitora izšķirtspēja ir 800*600 pikseļi. Tas nav maz, bet šajā attēlā ir ''saspiesti'' 14 miljoni (!!!) mērījumu punktu. Skaidrs, ka 800 pikseļos attēlot 14 miljonus mērijumu nevar - osciloskops ''vidējo'' attēlojamo informāciju.
Lai pārliecinātos, ka signāls ir korekts (jeb tieši pretēji - atrastu kļūmes), pēc visa 14 miljonu mērījumu datu frame apturēšanas (noglabāšanas osciloskopa atmiņā) tas jāiezoomo un jāizpēta sīkāk katrs tā posms.
Lūk, iezoomots signāls. Apskatot iepriekš ievietoto attēlu ar tukšo ''zobu'':
Redzami īsi impulsi ''nevietā'' - tur, kur tiem nevajadzētu būt. Vai sensors tomēr sūta nekorektu signālu?
Nē, tie ir traucējumi. Traucējumi no citiem auto mezgliem - izpildmehānismiem (to ieslēgšanas/izslēgšanas brīdis) vai elektrotīkla - mērījumu laikā auto bija pielēgts booster, arī osciloskopa akumulators tika lādēts no tīkla.
Kas liecina, ka tie ir traucējumi, nevis sensora (nekorekts signāls):
a) šie viltus signālu peaks ir ļoti īsi - daudz īsāki par ''normālajiem'' impulsiem;
b) šie impulsi ir gan ar ''pozitīvu'', gan vienlaikus - ''negatīvu'' polaritāti. Pievērsiet uzmanību - šie impulsi ''nokrīt'' zem 0.0 V atzīmes. Reāls signāls nekādi nevar noslīdēt zem 0.0 V!
Vai šie traucējumi nodara kaitējumu dzinēja darbībai? Nē, normālā situācijā - nenodara. Pirmkārt, DME programmatūra atfiltrē šādus ļoti īsus impulsus un tos ignorē. Otrkārt - iespējams, ka šie impulsi ir nokļuvuši osciloskopā, inducējoties tā vados. Kā redzams posta pirmajā attēlā, signāla mērīšanai tiek izmantots tausts. Aptuveni 10 cm garumā tas nav ekranēts. Šajā - neekranētajā posmā var inducēties visa veida traucējumi. Ne bez iemesla vadi no kloķvārpstas, sadales vārpstas sensoriem ir ekranēti! Ļoti svarīgi ir šo ekrānu nesabojāt - tad gan traucējumu blīvums var pārsniegt DME spējas tos atfiltrēt un problēmas ir garantētas!
Otrs apstāklis - osciloskopa Ground pieslēgums mērījumu laikā nebija veikts korekti - nevis pie atbilstoša DME ieejas pin, bet gan - pie auto šasijas. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka traucējumu līmenis pārsniedz pieļaujamo, korekts osciloskopa pieslēgums - pirmā lieta, ar ko sākt! Esošajā situācijā man, ņemot vērā pieredzi, bija skaidrs, ka ar sensoru viss ir kārtībā, tādēļ nesatraucos par redzamajiem traucējumiem. Toties radās iespēja parādīt reālu signālu, nevis kā no mācību grāmatas ņemtu.
Šī posta senstence - reāla sensora reāla signāla analīzes piemērs.Vēl jo vairāk - pat par šādām, it kā vienkāršām lietām, precīzas info ir ļoti maz.
Dzinējam bija kļūdas par kloķvārpstas sensoru un problēmas ar iedarbināšanu.
Auto īpašnieks uzlika Ķīnā ražotu sensoru, situācija neuzlabojās. Kļūdas par kloķvārpstas sensoru un problēmas ar iedarbināšanu turpinājās.
Nākošajā posmā tika uzstādīts jauns VDO Siemens sensors, kļūdas par sensoru pazuda, bet aizdomas par nekorektu tā darbību un problēmas ar iedarbināšanu - palika.
Skatoties INPA live data, lielāko daļu laika startēšanas brīdī INPA rādīja 0 RPM. Tas nav korekti - acīmredzot, problēmas ir!
Talkā tika ņemts osciloskops. Kloķvārpstas sensors MS41 tiek pieslēgts pie pin 83.
Pieslēdzoties sensoram, startēšanas brīdī tika novērota sekojoša aina:
Iezoomojot attēlu, nācās secināt - sensors redz 15..20 ''zobus'', tad seko ilgāks pārtraukums.
Turklāt, ''zobu'' piepildījums ir nekorekts.
Attēlā: flywheel un atzīmēts: ''tukšais'' zobs:
Kāpēc sensors redz tikai pusi flywheel? Acīmredzot, pats skriemelis ir nedaudz ekscentrisks - nobīdīts. Normas robežās tas nav nekas īpašs. Korekti strādājoša sensora jūtībai jābūt tādai, lai nelielas nobīdes no ideāla nekāda neietekmētu sensora darbību - sensoru ražotājs par to ir padomājis!
Lūk, šajā oscilogrammā var redzēt - pirmais impulss (no impulsu ''pakas'', ko redz sensors) ir vēl ''tievāks'' par pārējiem.
Un šajā redzams - arī pēdējais impulss ir ''tievāks''.
Nav ne mazāko šaubu - skriemelis ir ekscentrisks. Vizuāli novērtējot skriemeli, tika secināts, ka nobīde no ideāla vizuāli nav novērojama. Komplektā ar nekorekto impulsu piepildījumu - diemžēl, VDO sensors ir izrādījies brāķis.
Interesanta nianse - tā kā sensora signāla ''pārrāvumi'' ir īsi, DME nespēj identificēt paša sensora problēmas (uzskatot, ka dzinējs uz brīdi regulāri apstājas). Jā, jaunākiem (ar jaudīgākiem MCU aprīkotiem DME) šāda defekta identificēšana problēmas nesagādā, bet MS41 - nebija pa spēkam.
Uzstādot citu sensoru, redzam: sensors ''lasa'' visu disku! Attēlā 9..10 pilni kloķvārpstas apgriezieni.
Impulsu piepildījums - korekts:
Un lūk - arī ''tukšais'' zobs:
Nobeigumā - dažas ninases par pašu osciloskopa datu analīzes (apskates) procesu. Piemēram, ja ''uzmet'' paviršu skatu korekti strādājošajam (kā es apgalvoju rakstā augstāk) sensoram:
Var redzēt tukšos ''zobus'' (attēlā zemāk atzīmēti ar sarkanām strīpiņām):
Taču, tajā pat laikā - ir redzami arī it kā citi, īsi datu pārrāvumi:
Lai pārliecinātos, ka signāls ir korekts (jeb tieši pretēji - atrastu kļūmes), pēc visa 14 miljonu mērījumu datu frame apturēšanas (noglabāšanas osciloskopa atmiņā) tas jāiezoomo un jāizpēta sīkāk katrs tā posms.
Lūk, iezoomots signāls. Apskatot iepriekš ievietoto attēlu ar tukšo ''zobu'':
Nē, tie ir traucējumi. Traucējumi no citiem auto mezgliem - izpildmehānismiem (to ieslēgšanas/izslēgšanas brīdis) vai elektrotīkla - mērījumu laikā auto bija pielēgts booster, arī osciloskopa akumulators tika lādēts no tīkla.
Kas liecina, ka tie ir traucējumi, nevis sensora (nekorekts signāls):
a) šie viltus signālu peaks ir ļoti īsi - daudz īsāki par ''normālajiem'' impulsiem;
b) šie impulsi ir gan ar ''pozitīvu'', gan vienlaikus - ''negatīvu'' polaritāti. Pievērsiet uzmanību - šie impulsi ''nokrīt'' zem 0.0 V atzīmes. Reāls signāls nekādi nevar noslīdēt zem 0.0 V!
Vai šie traucējumi nodara kaitējumu dzinēja darbībai? Nē, normālā situācijā - nenodara. Pirmkārt, DME programmatūra atfiltrē šādus ļoti īsus impulsus un tos ignorē. Otrkārt - iespējams, ka šie impulsi ir nokļuvuši osciloskopā, inducējoties tā vados. Kā redzams posta pirmajā attēlā, signāla mērīšanai tiek izmantots tausts. Aptuveni 10 cm garumā tas nav ekranēts. Šajā - neekranētajā posmā var inducēties visa veida traucējumi. Ne bez iemesla vadi no kloķvārpstas, sadales vārpstas sensoriem ir ekranēti! Ļoti svarīgi ir šo ekrānu nesabojāt - tad gan traucējumu blīvums var pārsniegt DME spējas tos atfiltrēt un problēmas ir garantētas!
Otrs apstāklis - osciloskopa Ground pieslēgums mērījumu laikā nebija veikts korekti - nevis pie atbilstoša DME ieejas pin, bet gan - pie auto šasijas. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka traucējumu līmenis pārsniedz pieļaujamo, korekts osciloskopa pieslēgums - pirmā lieta, ar ko sākt! Esošajā situācijā man, ņemot vērā pieredzi, bija skaidrs, ka ar sensoru viss ir kārtībā, tādēļ nesatraucos par redzamajiem traucējumiem. Toties radās iespēja parādīt reālu signālu, nevis kā no mācību grāmatas ņemtu.
Šī posta senstence - reāla sensora reāla signāla analīzes piemērs.Vēl jo vairāk - pat par šādām, it kā vienkāršām lietām, precīzas info ir ļoti maz.
Komentāri
Ierakstīt komentāru