Sprieguma uzturēšana
Veicot auto diagnostiku, to programmējot, kodējot, vai kaut regulējot skaņas aprīkojumu (custom projektiem), tas jānodrošina ar elektrību.
E6X/9X paaudzes auto ''Ignition ON'' režīmā spēj patērēt pat līdz 35 .. 40 A strāvu, sprieguma uzturētājam jābūt jaudīgam! ''Parastie'' lādētāji nederēs, to strāva ir nepietiekama. Arī oldschool boosteri nebūs pareizais variants - spriegumam jābūt ''kvalitatīvam'', t.i.: ar mazām pulsācijām, stabilizētam.
Uzturētāja izvēle
Ir pārītis uzturētāju, ko ir oficiāli atzinis BMW AG. Piemēram:
Deutronic DBL 1200
Eltek Multicharger 1500
Solīdi uzturētāji. Arī to cena solīda.
No īpašajiem Deutronic featurēm gribētu atzīmēt reverse polarity protection - kādreiz var ļoti noderēt.
Abi uzturētāji aprīkoti ar automatizētām lādēšanas programmām - tas man šoreiz nav aktuāli.
Deca 330600 life 120
Diemžēl, izskatās, ka ilgtermiņa strāva ir tikai 30 A, bet 120 A: īstermiņā pieejamā. Turklāt, pat Power supply režīmā ir laika ierobežojumi (skaitītājs), u.c. neatslēdzamas features.
Telwin Doctor charge 130
Solīds uzturētājs.
Un visbeidzot, mana uzmanība tika pievērsta:
Manson SPS-9600
Šis ir laboratorijai paredzēts barošanas bloks. Attiecīgi - nav nekādu programmu. Tiek tirgots ar vairāku/dažādu brandu nosaukumiem.
Toties ši blokam ir:
a) sprieguma un strāvas indikatori - lieli un labi redzami;
b) ierobežojoša tipa (nevis trigger) strāvas pārslodze - kritiska prasība;
c) vadu pretestības kompensēšana;
d) mazas pulsācijas (40 mV max);
e) ''analoga'' tipa sprieguma regulators (tas nozīmē - es viegli varēšu pacelt max spriegumu par kādiem 10 %, ja būs tāda vajadzība).
Kāpēc tik svarīga tieši ierobežojoša tipa pārslodzes aizsardzība? Gadījumā, ja uz īsu brīdi (piemēram, sekundi, divām, ieslēdzoties kādam jaudīgam patērētājam) auto ''apetīte'' pārsniegs maksimāli pieejamo strāvu, barošanas bloks '''darīs, ko varēs'', trūkstošā strāva tiks paņemta no auto akumulatora. Savukārt, ja barošanas avotam ir trigerveida strāvas aizsardzība, barošanas bloks tajā mirklī atslēgsies un lielas problēmas ir garantētas!
Barotāja pamatparametri:
spriegums: līdz 15.0 V (uzdotais); līdz 15.3 V (reālais)
strāva (24/7): līdz 60.0 A
Šim barošanas blokam ir trūkums: tam nav reverse polarity aizsardzība. Ja izdosies sajaukt spailes, ''puff'' ir garantēts!
Barotājam ir 2 stage RF filtrs ieejā - par traucējumiem elektrotīklā (to samazināšanu) ir kārtīgi padomāts. Barotājam ir korekts PFC. PWM (izejas) sprieguma regulators realizēts uz TL494 old school IC bāzes - nekādu MCU.
Vadi
Es izvēlējos 50 mm2 vara vadus. Tas bija lielākais šķērsgriezums, kas bija nopērkams ''uz vietas''. Varbūt kāds teiks - šis cilvēks ir sajucis prātā, tādus vadus izmanto auto iedarbināšanai, nevis sprieguma uzturēšanai!
Vads salīdzināts ar AAA tipa bateriju.
Bet - parēķināsim. Ja barošanas bloks novietots ap 2 metru attālumā no auto (ērtai piekļuvei), vadu garumam jābūt ap 5 m. 0.5 m tiks ''zaudēti'' dēļ tā, ka pieslēguma ligzdas ir barošanas bloka aizmugurē, 0.5 m tiks zaudēti auto motortelpā. 1 + 1 m tiks zaudēti, vadiem ''nokrītot'' zemē no auto motortelpas un ''paceļoties'' uz plaukta, uz kura novietots lādētājs.
Attālums ir 5 metri, bet - kopējais vadu garums ir 10 (!) metri, jo vadi ir divi!
10 metru 50 mm2 vada pretestība ir ap 0.0035 Ohm jeb 3.5 mOhm. It kā ļoti maz, bet pie 60.0 A strāvas sprieguma kritums būs jau ap 0.2 V(!)
Piezīme. Piemēram, tipveida auto ''piepīpēšanas'' komplektiem, ko var nopirkt DUS, vadu šķērsgriezuma laukums ir 10 mm2, vai pat 6 mm2! Ar tādiem ''vadiem'' auto iedarbināt izdosies... Tikai tad, ja izdosies uzlādēt akumulatoru. T.i.: tie ir uzlādes vadi, nevis iedarbināšanas vadi!
Spaiļu pievienošana
Spailes jāpievieno, vadu pielodējot. Nekāda ''iespiešana'' - šāds savienojums oksidēsies! Jāpielodē ir ABAS spaiļu puses! Citādi ''strādās'' tikai tā spaiļu puse, kurai vads pielodēts.
Vadu pretestības kompensēšana
Profesionālie lielas strāvas barošanas bloki piedāvā kompensēt vadu zudumus. Šis barošanas bloks nav izņēmums. Attiecīgi - no spailēm jānovelk papildus (neliela šķērsgriezuma) vadi, lai barošanas bloks uzturētu spriegumu tieši spailēs.
Barotāja pārbaude kaujas apstākļos
Lūk, E6X auto, ar ''Ignition ON''
Galvenais izaicinājums - ''nodot'' auto barotāja saražoto elektrību. Vājākā vieta - spailes. Diemžēl, BMW AG nav paredzējis nekādas modernus vadu konektorus. Ground ir jāpievieno skrūvei (kas, loģiski, ar laiku oksidējas), plusa pieslēgums - parasta metāla plāksne motortelpā.
Lūk, mērījums: sprieguma zudumi, ja strāva ir ap 40.0 A:
0.3 V jeb 12 W siltumā! Nav nekāds pārsteigums, ja skrūve sāk silt.
Patīrot skrūvi, izvēloties optimālu klemmes pieslēgumu, šos zudumus izdevās samazināt līdz 0.1 V.
Aptuveni tāds pats sprieguma zudums arī plusa vada pieslēgumā.
Tātad, šajos savienojumos sanāk zaudēt ap 0.2 V. Nav maz!
Sprieguma zudumi jācenšas samazināt, cik vien iespējams. Viens no iemesliem - spriegumam krītot, pieaug patērējamā strāva - iestājas ''ķēdes'' reakcija: pieaugot strāvai, sprieguma zudumi pieaug vēl vairāk, aug strāva, u.t.t.. Tā ir SMPS - Switching Mode Power Supply (kas ir izmantoti auto elektronikas moduļos) darba nianse. Izskaidrojums ir vienkāršs - elektronikas moduļi (izpildmehānismi - vārsti, spuldzes, utml.) patērē enerģiju (jaudu) - tā ir nemainīga. Samazinoties spriegumam, pieaug strāva tā, lai kopējā enerģija (jauda) paliktu nemainīga.
Daudzi jautā - kādu vadu šķersgriezumu izvēlēties? Mana loģika ir sekojoša - visus uzlādes komponentus vajadzētu izvēlēties tādus, lai nav izteiktu ''vājo'' posmu.
Zudumi sastāv no: zudumiem vados; zudumiem savienojumā ''barotājs/vadi'' un savienojumā ''vadi/auto''.
Savienojums ''barotājs/vadi'' lielas problēmas nerada. Pilnīgi pretēji: savienojums ''vadi/auto'' ir daudz vājāks posms.
Manā piemērā zudumi vados (pie 60 A) ir ap 0.2 V. Reālie zudumi savienojumā ''vadi/auto'' arī 0.2 V (pie 40 A). Šie abi zudumi ir diezgan līdzīgi - tātad, vadu šķērsgriezums ir izvēlēts pareizs.
Ja vadu garums ir mazāks (piem., 2.5 m līdz auto), pie šādas strāvas var izvēlēties ap 25 mm2 šķēresgriezuma vadus.
Jeb, skatoties no cita skatu punkta - ja kāds posms stipri dominē (tā zudumi ir būtiski lielāki kā citiem) - jārisina šī mezgla zudumu problēma.
E6X/9X paaudzes auto ''Ignition ON'' režīmā spēj patērēt pat līdz 35 .. 40 A strāvu, sprieguma uzturētājam jābūt jaudīgam! ''Parastie'' lādētāji nederēs, to strāva ir nepietiekama. Arī oldschool boosteri nebūs pareizais variants - spriegumam jābūt ''kvalitatīvam'', t.i.: ar mazām pulsācijām, stabilizētam.
Uzturētāja izvēle
Ir pārītis uzturētāju, ko ir oficiāli atzinis BMW AG. Piemēram:
Deutronic DBL 1200
Eltek Multicharger 1500
Solīdi uzturētāji. Arī to cena solīda.
No īpašajiem Deutronic featurēm gribētu atzīmēt reverse polarity protection - kādreiz var ļoti noderēt.
Abi uzturētāji aprīkoti ar automatizētām lādēšanas programmām - tas man šoreiz nav aktuāli.
Deca 330600 life 120
Diemžēl, izskatās, ka ilgtermiņa strāva ir tikai 30 A, bet 120 A: īstermiņā pieejamā. Turklāt, pat Power supply režīmā ir laika ierobežojumi (skaitītājs), u.c. neatslēdzamas features.
Telwin Doctor charge 130
Solīds uzturētājs.
Un visbeidzot, mana uzmanība tika pievērsta:
Manson SPS-9600
Šis ir laboratorijai paredzēts barošanas bloks. Attiecīgi - nav nekādu programmu. Tiek tirgots ar vairāku/dažādu brandu nosaukumiem.
Toties ši blokam ir:
a) sprieguma un strāvas indikatori - lieli un labi redzami;
b) ierobežojoša tipa (nevis trigger) strāvas pārslodze - kritiska prasība;
c) vadu pretestības kompensēšana;
d) mazas pulsācijas (40 mV max);
e) ''analoga'' tipa sprieguma regulators (tas nozīmē - es viegli varēšu pacelt max spriegumu par kādiem 10 %, ja būs tāda vajadzība).
Kāpēc tik svarīga tieši ierobežojoša tipa pārslodzes aizsardzība? Gadījumā, ja uz īsu brīdi (piemēram, sekundi, divām, ieslēdzoties kādam jaudīgam patērētājam) auto ''apetīte'' pārsniegs maksimāli pieejamo strāvu, barošanas bloks '''darīs, ko varēs'', trūkstošā strāva tiks paņemta no auto akumulatora. Savukārt, ja barošanas avotam ir trigerveida strāvas aizsardzība, barošanas bloks tajā mirklī atslēgsies un lielas problēmas ir garantētas!
Barotāja pamatparametri:
spriegums: līdz 15.0 V (uzdotais); līdz 15.3 V (reālais)
strāva (24/7): līdz 60.0 A
Šim barošanas blokam ir trūkums: tam nav reverse polarity aizsardzība. Ja izdosies sajaukt spailes, ''puff'' ir garantēts!
Barotājam ir 2 stage RF filtrs ieejā - par traucējumiem elektrotīklā (to samazināšanu) ir kārtīgi padomāts. Barotājam ir korekts PFC. PWM (izejas) sprieguma regulators realizēts uz TL494 old school IC bāzes - nekādu MCU.
Vadi
Es izvēlējos 50 mm2 vara vadus. Tas bija lielākais šķērsgriezums, kas bija nopērkams ''uz vietas''. Varbūt kāds teiks - šis cilvēks ir sajucis prātā, tādus vadus izmanto auto iedarbināšanai, nevis sprieguma uzturēšanai!
Bet - parēķināsim. Ja barošanas bloks novietots ap 2 metru attālumā no auto (ērtai piekļuvei), vadu garumam jābūt ap 5 m. 0.5 m tiks ''zaudēti'' dēļ tā, ka pieslēguma ligzdas ir barošanas bloka aizmugurē, 0.5 m tiks zaudēti auto motortelpā. 1 + 1 m tiks zaudēti, vadiem ''nokrītot'' zemē no auto motortelpas un ''paceļoties'' uz plaukta, uz kura novietots lādētājs.
Attālums ir 5 metri, bet - kopējais vadu garums ir 10 (!) metri, jo vadi ir divi!
10 metru 50 mm2 vada pretestība ir ap 0.0035 Ohm jeb 3.5 mOhm. It kā ļoti maz, bet pie 60.0 A strāvas sprieguma kritums būs jau ap 0.2 V(!)
Piezīme. Piemēram, tipveida auto ''piepīpēšanas'' komplektiem, ko var nopirkt DUS, vadu šķērsgriezuma laukums ir 10 mm2, vai pat 6 mm2! Ar tādiem ''vadiem'' auto iedarbināt izdosies... Tikai tad, ja izdosies uzlādēt akumulatoru. T.i.: tie ir uzlādes vadi, nevis iedarbināšanas vadi!
Spaiļu pievienošana
Spailes jāpievieno, vadu pielodējot. Nekāda ''iespiešana'' - šāds savienojums oksidēsies! Jāpielodē ir ABAS spaiļu puses! Citādi ''strādās'' tikai tā spaiļu puse, kurai vads pielodēts.
Vadu pretestības kompensēšana
Profesionālie lielas strāvas barošanas bloki piedāvā kompensēt vadu zudumus. Šis barošanas bloks nav izņēmums. Attiecīgi - no spailēm jānovelk papildus (neliela šķērsgriezuma) vadi, lai barošanas bloks uzturētu spriegumu tieši spailēs.
Barotāja pārbaude kaujas apstākļos
Lūk, E6X auto, ar ''Ignition ON''
Galvenais izaicinājums - ''nodot'' auto barotāja saražoto elektrību. Vājākā vieta - spailes. Diemžēl, BMW AG nav paredzējis nekādas modernus vadu konektorus. Ground ir jāpievieno skrūvei (kas, loģiski, ar laiku oksidējas), plusa pieslēgums - parasta metāla plāksne motortelpā.
Lūk, mērījums: sprieguma zudumi, ja strāva ir ap 40.0 A:
0.3 V jeb 12 W siltumā! Nav nekāds pārsteigums, ja skrūve sāk silt.
Patīrot skrūvi, izvēloties optimālu klemmes pieslēgumu, šos zudumus izdevās samazināt līdz 0.1 V.
Aptuveni tāds pats sprieguma zudums arī plusa vada pieslēgumā.
Tātad, šajos savienojumos sanāk zaudēt ap 0.2 V. Nav maz!
Sprieguma zudumi jācenšas samazināt, cik vien iespējams. Viens no iemesliem - spriegumam krītot, pieaug patērējamā strāva - iestājas ''ķēdes'' reakcija: pieaugot strāvai, sprieguma zudumi pieaug vēl vairāk, aug strāva, u.t.t.. Tā ir SMPS - Switching Mode Power Supply (kas ir izmantoti auto elektronikas moduļos) darba nianse. Izskaidrojums ir vienkāršs - elektronikas moduļi (izpildmehānismi - vārsti, spuldzes, utml.) patērē enerģiju (jaudu) - tā ir nemainīga. Samazinoties spriegumam, pieaug strāva tā, lai kopējā enerģija (jauda) paliktu nemainīga.
Daudzi jautā - kādu vadu šķersgriezumu izvēlēties? Mana loģika ir sekojoša - visus uzlādes komponentus vajadzētu izvēlēties tādus, lai nav izteiktu ''vājo'' posmu.
Zudumi sastāv no: zudumiem vados; zudumiem savienojumā ''barotājs/vadi'' un savienojumā ''vadi/auto''.
Savienojums ''barotājs/vadi'' lielas problēmas nerada. Pilnīgi pretēji: savienojums ''vadi/auto'' ir daudz vājāks posms.
Manā piemērā zudumi vados (pie 60 A) ir ap 0.2 V. Reālie zudumi savienojumā ''vadi/auto'' arī 0.2 V (pie 40 A). Šie abi zudumi ir diezgan līdzīgi - tātad, vadu šķērsgriezums ir izvēlēts pareizs.
Ja vadu garums ir mazāks (piem., 2.5 m līdz auto), pie šādas strāvas var izvēlēties ap 25 mm2 šķēresgriezuma vadus.
Jeb, skatoties no cita skatu punkta - ja kāds posms stipri dominē (tā zudumi ir būtiski lielāki kā citiem) - jārisina šī mezgla zudumu problēma.
Komentāri
Ierakstīt komentāru