''Vecā tipa'' ģeneratori
Šoreiz nedaudz par retro tēmu, bet - arī šeit ir interesantas nianses.
Attēlā: ''parasta'' ģeneratora pieslēguma shēma.
Shēma ir vienkāršota, sprieguma regulators (tautā saukta par ''tableti'') aizstāta ar taisnstūri un apzīmēta ar 4TR.
Sprieguma regulatora shēma nav nekas sarežģīts, bet šajā gadījumā - tai nav principiālas nozīmes. Mēs to nevaram ne mainīt, ne remontēt - nav jēgas ''saspringt''.
Attēlā: 6 Diodes - trīsfāzu taisngriezis, kas maiņstrāvu pārveido līdzstrāvā. Stator coils - statora tinumi. Field coil - ierosmes tinums (uztīts uz rotora).
Ģenerators pie auto elektrosistēmas tiek pieslēgts ar 3 savienojumiem:
a) sprieguma negatīvais izvads, shēmā atzīmēts ar (-);
b) sprieguma pozitīvais izvads, shēmā atzīmēts ar (+);
c) ierosmes un kontroles izvads, shēmā pieslēgts pie ''indicator''.
Par niansēm - ir dažas viltības, kas jāņem vērā, pieslēdzot trešo - ierosmes un kontroles ''vadu''.
Uzmanību: ierosmes pieslēgums un ierosmes tinums ir divi pilnīgi dažādi komponenti! Ierosmes pieslēgums: ''trešais'' ģeneratora izvads. Ierosmes tinums: uz rotora uztītā vara vada ''spole''.
1. Caur šo ''trešo'' ģeneratora izvadu spieguma regulatoram tiek padots (sākotnējais) barošanas spriegums, kas nepieciešams, lai ģenerators (tā sprieguma regulators) vispār strādātu. Precīzāk - sāktu strādāt (jo, tiklīdz ģenerators sācis strādāt, sprieguma regulators ar elektību tiek nodrošināts caur Trio diožu bloku - papildus barošana tam vairs nav nepieciešama). Attiecīgi - ja šis ierosmes izvads (obligāti: ar virknē slēgtu kontrollampiņu vai rezistoru ar dažu desmitu Ohm nominālu) nav pieslēgts pie barošanas avota, ģenerators pie maziem/vidējiem dzinēja apgriezieniem lādēt nesāks! Jūs variet palielināt dzinēja RPM līdz 1200..1500..2000 RPM, bet ģenerators būs ''miris''!
2. Ja ierosmes izvads (caur šuntu, kā minēts iepriekš) nav pievienots pie barošanas avota, sprieguma regulatoram nav sākotnējā sprieguma, lai strādātu. Attiecīgi, caur Field (ierosmes) tinumu strāva neplūst, ģenerators spriegumu neražo. Bet, ir viltība. Pat, ja Field tinumā strāva neplūst, rotors (tā metāla serde) ir nedaudz uzmagnetizējies (tā saucamais paliekošais magnētisms - fizikāla īpatnība) un, būtiski palielinot dzinēja apgriezienus, ģenerators tomēr ražo ļoti nelielu strāvu. Šī strāva ir tūkstošiem reižu mazāka kā normālā režīmā, bet, parasti sasniedzot dzinēja redline apgriezienus, ir pietiekama, lai caur diožu grupu Trio ''nobarotu'' sprieguma regulatoru un tas spētu palielināt strāvu Field tinumā. Tiklīdz strāva Field tinumā palielinās kaut nedaudz, iestājas lavīnveida process - ģeneratora ražotā strāva strauji pieaug, pieaug strāva, ko caur Trio var novadīt uz sprieguma regulatoru, palielinās strāva Field tinumā, u.t.t. Ļoti īsā brīdī ģenerators ''ieslēdzas'' un spēj pats sevi nodrošināt līdz nākošajai ieslēgšanas (iegriešanas) reizei. No šī brīža (kad ģenerators ''ieslēdzies'') ierosmes pieslēgums nav nepieciešams - tas pilda tikai indikatora (par lādēšanas problēmām) funkciju.
3. Ierosmes tinumu nedrīkst slēgt pie +12V tieši, obligāti virknē jāieslēdz spuldzīte vai rezistors! Ja ierosmes tinums tiks pieslēgts pie +12V tieši, sprieguma regulators tiks bojāts!
4. Ļoti bieži cilvēki jauc iepriekšminēto ''ieslēgšanos'' (ja nav pievienots ierosmes tinums) ar ģeneratora spēju ražot vajadzīgo strāvu. Pieņemsim citu situāciju - ierosmes tinums caur kontrollampu korekti pievienots +12 V, ģenerators ir darba kārtībā. Šie ''vecie'' ģeneratori tukšgaitā ģenerē relatīvi nelielu strāvu (daži desmiti A), bieži vien to radītā strāva ir nepietiekoša, lai uzturētu borta spriegumu regulatora pieprasītajā 14.0/14.4 V līmenī. Attiecīgi - daļa (trūkstošā) strāvas tiek ņemta no akumulatoru baterijas. Palielinot dzinēja apgriezienus, borta spriegums pieaug līdz iepriekšminētajam - visu strāvu (ko patērē patērētāji) spēj nodrošināt ģenerators. Taču šajā situācijā fundamentālā atšķirība no p.1/2 minētā - ģenerators patiesībā strādā arī tukšgaitā, vienkārši - tā jauda ir nepietiekama 100% auto nodrošināšanai ar nepieciešamo enerģiju. Tāpēc arī ģeneratora ''uzvedība'' ir savādāka - borta spriegums pieaug jau pie 1200..1700 RPM, nevis kā p.1/2, kad nepieciešams (vienu reizi) iegriezt dzinēju līdz redline.
5. Ja ir nodilušas slotiņas, pārrauts rotora tinums, vai sprieguma regulators bojāts tā, ka strāva ierosmes tinumā neplūst, ģenerators strāvu neražos nekādos apstākļos. Tas pārtrauks ražot strāvu arī auto braucot, tiklīdz pazudīs strāva ierosmes tinumā. Strāva ierosmes tinumā nosaka ģeneratora ''torque''. Nav strāvas ierosmes tinumā - nav elektrības.
6. Ja virknē ar ierosmes tinuma pieslēgumu ieslēgta kontrollampa, tā signalizē par situāciju, kad ģenerators nelādē, jeb precīzāk - spriegums, ko tas ģenerē, ir būtiski zemāks par auto borta spriegumu. Tā kā ģeneratoram ir tikai viens regulators (nav dubultas kontroles iespēja), uzlādes lampa nekādi nesignalizēs par, piemēram, palielinātu spriegumu (regulators - bojāts). Lampa nesignalizēs arī par situāciju, kad būs bojāta kāda no 6 galvenajām diodēm. Toties, signāllampa iedegsies gadījumā, kad ''beigsies'', piemēram, slotiņas.
7. Tipisks simptoms - elektrība ''pulsē'' ar frekvenci - viens..daži ''viļņi'' sekundē (pie relatīvi maziem RPM). Šajā gadījumā - parasti ir bojāta (ķēdes pārrāvums) viena no 6 galvenajām diodēm. Šo defektu var atklāt ar osciloskopu, skatoties strāvas formu. Mērot spriegumu ar multimetru, nāksies secināt, ka ģenerators spēj uzturēt vajadzīgo vidējo spriegumu - defekts nebūs nosakāms!
Shēma ir vienkāršota, sprieguma regulators (tautā saukta par ''tableti'') aizstāta ar taisnstūri un apzīmēta ar 4TR.
Sprieguma regulatora shēma nav nekas sarežģīts, bet šajā gadījumā - tai nav principiālas nozīmes. Mēs to nevaram ne mainīt, ne remontēt - nav jēgas ''saspringt''.
Attēlā: 6 Diodes - trīsfāzu taisngriezis, kas maiņstrāvu pārveido līdzstrāvā. Stator coils - statora tinumi. Field coil - ierosmes tinums (uztīts uz rotora).
Ģenerators pie auto elektrosistēmas tiek pieslēgts ar 3 savienojumiem:
a) sprieguma negatīvais izvads, shēmā atzīmēts ar (-);
b) sprieguma pozitīvais izvads, shēmā atzīmēts ar (+);
c) ierosmes un kontroles izvads, shēmā pieslēgts pie ''indicator''.
Par niansēm - ir dažas viltības, kas jāņem vērā, pieslēdzot trešo - ierosmes un kontroles ''vadu''.
Uzmanību: ierosmes pieslēgums un ierosmes tinums ir divi pilnīgi dažādi komponenti! Ierosmes pieslēgums: ''trešais'' ģeneratora izvads. Ierosmes tinums: uz rotora uztītā vara vada ''spole''.
1. Caur šo ''trešo'' ģeneratora izvadu spieguma regulatoram tiek padots (sākotnējais) barošanas spriegums, kas nepieciešams, lai ģenerators (tā sprieguma regulators) vispār strādātu. Precīzāk - sāktu strādāt (jo, tiklīdz ģenerators sācis strādāt, sprieguma regulators ar elektību tiek nodrošināts caur Trio diožu bloku - papildus barošana tam vairs nav nepieciešama). Attiecīgi - ja šis ierosmes izvads (obligāti: ar virknē slēgtu kontrollampiņu vai rezistoru ar dažu desmitu Ohm nominālu) nav pieslēgts pie barošanas avota, ģenerators pie maziem/vidējiem dzinēja apgriezieniem lādēt nesāks! Jūs variet palielināt dzinēja RPM līdz 1200..1500..2000 RPM, bet ģenerators būs ''miris''!
2. Ja ierosmes izvads (caur šuntu, kā minēts iepriekš) nav pievienots pie barošanas avota, sprieguma regulatoram nav sākotnējā sprieguma, lai strādātu. Attiecīgi, caur Field (ierosmes) tinumu strāva neplūst, ģenerators spriegumu neražo. Bet, ir viltība. Pat, ja Field tinumā strāva neplūst, rotors (tā metāla serde) ir nedaudz uzmagnetizējies (tā saucamais paliekošais magnētisms - fizikāla īpatnība) un, būtiski palielinot dzinēja apgriezienus, ģenerators tomēr ražo ļoti nelielu strāvu. Šī strāva ir tūkstošiem reižu mazāka kā normālā režīmā, bet, parasti sasniedzot dzinēja redline apgriezienus, ir pietiekama, lai caur diožu grupu Trio ''nobarotu'' sprieguma regulatoru un tas spētu palielināt strāvu Field tinumā. Tiklīdz strāva Field tinumā palielinās kaut nedaudz, iestājas lavīnveida process - ģeneratora ražotā strāva strauji pieaug, pieaug strāva, ko caur Trio var novadīt uz sprieguma regulatoru, palielinās strāva Field tinumā, u.t.t. Ļoti īsā brīdī ģenerators ''ieslēdzas'' un spēj pats sevi nodrošināt līdz nākošajai ieslēgšanas (iegriešanas) reizei. No šī brīža (kad ģenerators ''ieslēdzies'') ierosmes pieslēgums nav nepieciešams - tas pilda tikai indikatora (par lādēšanas problēmām) funkciju.
3. Ierosmes tinumu nedrīkst slēgt pie +12V tieši, obligāti virknē jāieslēdz spuldzīte vai rezistors! Ja ierosmes tinums tiks pieslēgts pie +12V tieši, sprieguma regulators tiks bojāts!
4. Ļoti bieži cilvēki jauc iepriekšminēto ''ieslēgšanos'' (ja nav pievienots ierosmes tinums) ar ģeneratora spēju ražot vajadzīgo strāvu. Pieņemsim citu situāciju - ierosmes tinums caur kontrollampu korekti pievienots +12 V, ģenerators ir darba kārtībā. Šie ''vecie'' ģeneratori tukšgaitā ģenerē relatīvi nelielu strāvu (daži desmiti A), bieži vien to radītā strāva ir nepietiekoša, lai uzturētu borta spriegumu regulatora pieprasītajā 14.0/14.4 V līmenī. Attiecīgi - daļa (trūkstošā) strāvas tiek ņemta no akumulatoru baterijas. Palielinot dzinēja apgriezienus, borta spriegums pieaug līdz iepriekšminētajam - visu strāvu (ko patērē patērētāji) spēj nodrošināt ģenerators. Taču šajā situācijā fundamentālā atšķirība no p.1/2 minētā - ģenerators patiesībā strādā arī tukšgaitā, vienkārši - tā jauda ir nepietiekama 100% auto nodrošināšanai ar nepieciešamo enerģiju. Tāpēc arī ģeneratora ''uzvedība'' ir savādāka - borta spriegums pieaug jau pie 1200..1700 RPM, nevis kā p.1/2, kad nepieciešams (vienu reizi) iegriezt dzinēju līdz redline.
5. Ja ir nodilušas slotiņas, pārrauts rotora tinums, vai sprieguma regulators bojāts tā, ka strāva ierosmes tinumā neplūst, ģenerators strāvu neražos nekādos apstākļos. Tas pārtrauks ražot strāvu arī auto braucot, tiklīdz pazudīs strāva ierosmes tinumā. Strāva ierosmes tinumā nosaka ģeneratora ''torque''. Nav strāvas ierosmes tinumā - nav elektrības.
6. Ja virknē ar ierosmes tinuma pieslēgumu ieslēgta kontrollampa, tā signalizē par situāciju, kad ģenerators nelādē, jeb precīzāk - spriegums, ko tas ģenerē, ir būtiski zemāks par auto borta spriegumu. Tā kā ģeneratoram ir tikai viens regulators (nav dubultas kontroles iespēja), uzlādes lampa nekādi nesignalizēs par, piemēram, palielinātu spriegumu (regulators - bojāts). Lampa nesignalizēs arī par situāciju, kad būs bojāta kāda no 6 galvenajām diodēm. Toties, signāllampa iedegsies gadījumā, kad ''beigsies'', piemēram, slotiņas.
7. Tipisks simptoms - elektrība ''pulsē'' ar frekvenci - viens..daži ''viļņi'' sekundē (pie relatīvi maziem RPM). Šajā gadījumā - parasti ir bojāta (ķēdes pārrāvums) viena no 6 galvenajām diodēm. Šo defektu var atklāt ar osciloskopu, skatoties strāvas formu. Mērot spriegumu ar multimetru, nāksies secināt, ka ģenerators spēj uzturēt vajadzīgo vidējo spriegumu - defekts nebūs nosakāms!
Komentāri
Ierakstīt komentāru