Palielināts degvielas patēriņš
Problēma - palielināts degvielas patēriņš, ir diezgan izplatīta. Sajā postā centīšos apkopot visus iespējamos iemeslus, īpašu uzmanību akcentējot uz benzīna dzinēju iespējamajiem defektiem.
Vispirms jānošķir divi fundamentāli atšķirīgi scenāriji:
Turpmākajā postā apskatīšu pirmo scenāriju - auto bija normāls degvielas patēriņš, taču (bez iejaukšanās auto konstrukcijā) tas ir pieaudzis.
Vispirms īsi par tipiskākajām problēmām, kas nav saistītas ar dzinēja defektiem.
Problēmas ar ritošo daļu: kāda riteņa bremžu ķīlēšana vai nekorekta savirze. Ķīlējošu riteni var diagnosticēt, ar roku pārbaudot temperatūru riteņa rumbai pēc izbraukuma (pēc iespējas nebremzējot). Nekorekta savirze - tai jāpievērš uzmanība, ja auto ir iebraucis kādā lielākā bedrē, atsities pret ceļa apmali, stūre vairs nav 'taisni'.
Problēmas ar automātiskās kārbas torque converter. Ja torque converter nesaslēdzas, vienmērīgi braucot (ātrumkārbai esot 3+ ātrumā) degvielas patēriņš būs par 20 .. 25% paaugstināts. Tipisks defekta simptoms: vienmērīgi (ar ieslēgtu kruīza kontroli) braucot, dzinēja RPM plūdeni mainās.
Protams, ja ātrumkārba ir avārijas režīmā, degvielas patēriņš būs būtiski palielināts. Pašsaprotami - ja ātrumkārba nepārslēdzas kā 'parasti' - tās darbības problēmas jāatrisina.
Tālākajā postā - par problēmām, kas saistītas ar dzinēju. Apskatīšu slēptos vai 'daļēji slēptos' defektus.
Pirmā problēma (ļoti izplatīta), par kuru DME parasti neieraksta nekādu kļūdu - problēmas ar (pie zemas temperatūras atvērtu) termostatu. Ja termostats ir ieķīlējis atvērtā stāvoklī, dzinējs strādās ar pazeminātu temperatūru. Degvielas patēriņš pieaug gan tāpēc, ka eļļa ir biezāka, gan tāpēc, ka tiek izmantoti citi VANOS, citu sistēmu uzstādījumi (optimāli tieši dzinēja uzsilšanas posmā), gan tāpēc, ka N sērijas dzinēji nesamazina ūdenssūkņa un eļļas sūkņa ražību/spiedienu (tie patērē papildus enerģiju). Turklāt, dzinēja uzsilšanas posmā tiek papildus sildīti CO katalizatori - tajos tiek novadīts bagātināts degmaisījums (izplūdes VANOS ir ar stipri novēlotu fāzi, Lambda tipiski ap 0.98).
Otrā izplatītā problēma - DME identificējis pazeminātu CO katalizatoru efektivitāti. Šī problēma bieži vien labi noslēpjas. Pirmkārt - diagnostikas 'speciālisti' šīs CO katalizatoru kļūdas parasti vienkārši nodzēš. Jā, kļūdas uz laiku (kamēr atkārtoti tiek apstiprinātas - tam vajag ilgāku laiku: līdz vairākiem simtiem km jeb pat vairāk, ja tiek brauktas īsas distances) 'pazūd' no kļūdu (pamat) saraksta, taču šo kļūdu statuss patiesībā paliek aktīvs. CO katalizatori visu laiku tiek papildus sildīti (lai uzlabotu to veiktspēju), izplūdes VANOS - turēts pozīcijā, kad daļa nesadegušā degmaisījuma tiek novadīta izplūdē.
Trešā izplatītā problēma - misfires. Ne pārāk bieži notiekoši kāda cilindra misfires paši par sevi degvielas patēriņu būtiski nepalielina, taču var būt iemesls, tādēļ DME uzskata (pēc kontroles Lambda zondu datiem - nosaka), ka CO katalizatoru veiktspēja ir (it kā) samazināta. Savukārt, ja ir (pat nepamatoti) identificēta nepietiekoša CO katalizatoru veiktspēja - augstāk minēto iemeslu dēļ degvielas patēriņš būs būtiski palielināts.
Problēmas ar Valvetronic.
Ja citas DME pašdiagnostikas kļūdas (piemēram, ierakstītas kļūdas par Lambda zondu defektiem) diagnostiskas 'speciālistos' parasti izraisa zināmu 'cieņu', t.i., tās tiek risinātas, ja jānovērš palielināts degvielas patēriņš, tad Valvetronic - šī mezgla ietekme degvielas patēriņa pieaugumā ir nenovērtēta.
Pirmais problēmsituāciju bloks - DME ir identificējis fundamentālu kļūdu Valvetronic modulī, to atslēdzis (protams, atmiņā būs kļūdas par Valvetronic).
Ja dzinējs, kurš ir aprīkots ar Valvetronic, to neizmanto, degvielas patēriņš būs paaugstināts vidēji par 15 .. 20% (lielāks pieaugums - tukšgaitā un mazas slodzes režīmos).
Otrais problēmsituāciju bloks, kas ir daļēji saistīts ar Valvetronic: pilnīgi nekorekta dzinēja darbība mazu ieplūdes vārstu atvērumu režīmā (tukšgaita, maza torque režīms).
Ja dzinējam, kurš izmanto Valvetronic, ir problēmas ar HVA eļļošanu (tipisks problēmas iemesls), mazu ieplūdes vārstu atvērumu režīmā ir būtiski atšķirīgs cilindru piepildījums ar gaisu. Šī atšķirība var sasniegt pat 50% vai vairāk. Attiecīgi - viens vai daži cilindri strādās ar ļoti bagātu degmaisījumu, citi - ļoti liesu. Dzinēja lietderības koeficients tukšgaitā var būt samazināts pat 1.4 .. 2 (!!!) reizes, attiecīgi - tā degvielas patēriņš - dramatiski pieaudzis. Problēma (mazāka, bet ar pietiekoši lielu ietekmi) saglabājas arī mazu slodžu režīmos braucot. Raksturīgs simptoms - tukšgaitā dzinējs nepārtraukti (vienmērīgi) vibrē - dīzeļdzinēja sajūta. Rough run dati uzrāda lielas atšķirības cilindru mehāniskajai efektivitātei.
Problēmas ar NOx sistēmu.
Ja N43/N53 sērijas dzinēju kļūdu atmiņā ir kļūdas par NOx sensoru un/vai NOx katalizatoru (30EA; 30E9), vai arī - NOx sensoram ir slēptie defekti, kuru dēļ dzinējs neizmanto Stratified charge, vidējais degvielas patēriņš (atkarībā no braukšanas režīma) būs palielināts par 15 .. 25% (lielāks pieaugums - mazāku slodžu režīmā).
Lambda zondu problēmas.
Jā, reizēm DME pašdiagnostikas sistēma neatpazīst bojātas Lambda zondes, rezultātā - degmaisījums ir tālu no optimāla, degvielas patēriņš - paaugstināts.
Dažādiem DME ir atšķirīgi Lambda zondu testa bloki. Diemžēl, tie ir relatīvi sarežģīti, vienkāršākiem/vecākiem DME to nav vispār. Tādēļ piedāvāju ātru un efektīvu metodi, kā pārliecināties, vai Lambda zondes spēj 'kaut puslīdz' strādāt.
Ieslēdzam dzinēju, uzsildam to līdz darba temperatūrai. Pieslēdzam INPA, atveram menu, kur redzami Lambda zondu spriegumi.
Strādājot tukšgaitā un/vai vienmērīgi braucot:
a) ja auto pirms CO katalizatoriem ir platjoslas zondes, to spriegumam jābūt
Strauji paātrinoties (kick down režīmā):
Šaurjoslas zondu spriegumam pēc CO katalizatoriem jābūt:
Atslēdzies kāds no cilindriem.
Tehniskiem cilvēkiem šāda situācija šķiet kas ārkārtējs, bet auto ikdienas lietotājam - gadās. Jā, ja 4 cilindru dzinējam atslēgsies viens cilindrs, tā darbība būs ļoti apgrūtināta, taču ar 6 cilindru (par 8+ cilindru dzinējiem - nerunājot) dzinēju varēs pabraukt. Speciālistam nevajadzētu būt problēmām identificēt šo situāciju, taču - ja, piemēram, forumā vai kādā interešu kopā tiek uzdots jautājums: dzinējs vibrē braucot, palielināts degvielas patēriņš - šo iespēju izslēgt nevar. Tipiskākie iemesli - aizdedzes spoles vai sveces defekts.
Papildus Lambda zondu testam var veikt vienkāršu devielas patēriņa testu - pa līdzenu ceļu vienmērīgi braukt ar nemainīgu ātrumu (vēlams - izmantojot kruīza kontroli) un, izmantojot auto borta datora rādījumus, mērīt momentāno degvlielas patēriņu. Ja dzinējam nav fundamentālu bojājumu, rādījumi būs diezgan precīzi. Šis tests būs efektīvāks, ja palielināts patēriņš ir raksturīgs, braucot 'garos gabalus'.
Savukārt, ja palielināts patēriņš ir raksturīgs, pārvietojoties pilsētas režīmā, lielāka ietekme būs tieši tukšgaitas/mazu slodžu režīma problēmām (HVA eļļošana; Valvetronic).
Pašsaprotami - termostata problēmas, CO katalizatoru nepietiekama veiktspēja - var būt par iemeslu jebkuros braukšanas apstākļos, šīs lietas jāpārbauda vienmēr.
Vispirms jānošķir divi fundamentāli atšķirīgi scenāriji:
- auto bez redzama iemesla pieaudzis degvielas patēriņš;
- degvielas patēriņš ir palielināts pēc visa veida 'uzlabojumiem'.
Turpmākajā postā apskatīšu pirmo scenāriju - auto bija normāls degvielas patēriņš, taču (bez iejaukšanās auto konstrukcijā) tas ir pieaudzis.
Vispirms īsi par tipiskākajām problēmām, kas nav saistītas ar dzinēja defektiem.
Problēmas ar ritošo daļu: kāda riteņa bremžu ķīlēšana vai nekorekta savirze. Ķīlējošu riteni var diagnosticēt, ar roku pārbaudot temperatūru riteņa rumbai pēc izbraukuma (pēc iespējas nebremzējot). Nekorekta savirze - tai jāpievērš uzmanība, ja auto ir iebraucis kādā lielākā bedrē, atsities pret ceļa apmali, stūre vairs nav 'taisni'.
Problēmas ar automātiskās kārbas torque converter. Ja torque converter nesaslēdzas, vienmērīgi braucot (ātrumkārbai esot 3+ ātrumā) degvielas patēriņš būs par 20 .. 25% paaugstināts. Tipisks defekta simptoms: vienmērīgi (ar ieslēgtu kruīza kontroli) braucot, dzinēja RPM plūdeni mainās.
Protams, ja ātrumkārba ir avārijas režīmā, degvielas patēriņš būs būtiski palielināts. Pašsaprotami - ja ātrumkārba nepārslēdzas kā 'parasti' - tās darbības problēmas jāatrisina.
Tālākajā postā - par problēmām, kas saistītas ar dzinēju. Apskatīšu slēptos vai 'daļēji slēptos' defektus.
Pirmā problēma (ļoti izplatīta), par kuru DME parasti neieraksta nekādu kļūdu - problēmas ar (pie zemas temperatūras atvērtu) termostatu. Ja termostats ir ieķīlējis atvērtā stāvoklī, dzinējs strādās ar pazeminātu temperatūru. Degvielas patēriņš pieaug gan tāpēc, ka eļļa ir biezāka, gan tāpēc, ka tiek izmantoti citi VANOS, citu sistēmu uzstādījumi (optimāli tieši dzinēja uzsilšanas posmā), gan tāpēc, ka N sērijas dzinēji nesamazina ūdenssūkņa un eļļas sūkņa ražību/spiedienu (tie patērē papildus enerģiju). Turklāt, dzinēja uzsilšanas posmā tiek papildus sildīti CO katalizatori - tajos tiek novadīts bagātināts degmaisījums (izplūdes VANOS ir ar stipri novēlotu fāzi, Lambda tipiski ap 0.98).
Otrā izplatītā problēma - DME identificējis pazeminātu CO katalizatoru efektivitāti. Šī problēma bieži vien labi noslēpjas. Pirmkārt - diagnostikas 'speciālisti' šīs CO katalizatoru kļūdas parasti vienkārši nodzēš. Jā, kļūdas uz laiku (kamēr atkārtoti tiek apstiprinātas - tam vajag ilgāku laiku: līdz vairākiem simtiem km jeb pat vairāk, ja tiek brauktas īsas distances) 'pazūd' no kļūdu (pamat) saraksta, taču šo kļūdu statuss patiesībā paliek aktīvs. CO katalizatori visu laiku tiek papildus sildīti (lai uzlabotu to veiktspēju), izplūdes VANOS - turēts pozīcijā, kad daļa nesadegušā degmaisījuma tiek novadīta izplūdē.
Trešā izplatītā problēma - misfires. Ne pārāk bieži notiekoši kāda cilindra misfires paši par sevi degvielas patēriņu būtiski nepalielina, taču var būt iemesls, tādēļ DME uzskata (pēc kontroles Lambda zondu datiem - nosaka), ka CO katalizatoru veiktspēja ir (it kā) samazināta. Savukārt, ja ir (pat nepamatoti) identificēta nepietiekoša CO katalizatoru veiktspēja - augstāk minēto iemeslu dēļ degvielas patēriņš būs būtiski palielināts.
Problēmas ar Valvetronic.
Ja citas DME pašdiagnostikas kļūdas (piemēram, ierakstītas kļūdas par Lambda zondu defektiem) diagnostiskas 'speciālistos' parasti izraisa zināmu 'cieņu', t.i., tās tiek risinātas, ja jānovērš palielināts degvielas patēriņš, tad Valvetronic - šī mezgla ietekme degvielas patēriņa pieaugumā ir nenovērtēta.
Pirmais problēmsituāciju bloks - DME ir identificējis fundamentālu kļūdu Valvetronic modulī, to atslēdzis (protams, atmiņā būs kļūdas par Valvetronic).
Ja dzinējs, kurš ir aprīkots ar Valvetronic, to neizmanto, degvielas patēriņš būs paaugstināts vidēji par 15 .. 20% (lielāks pieaugums - tukšgaitā un mazas slodzes režīmos).
Otrais problēmsituāciju bloks, kas ir daļēji saistīts ar Valvetronic: pilnīgi nekorekta dzinēja darbība mazu ieplūdes vārstu atvērumu režīmā (tukšgaita, maza torque režīms).
Ja dzinējam, kurš izmanto Valvetronic, ir problēmas ar HVA eļļošanu (tipisks problēmas iemesls), mazu ieplūdes vārstu atvērumu režīmā ir būtiski atšķirīgs cilindru piepildījums ar gaisu. Šī atšķirība var sasniegt pat 50% vai vairāk. Attiecīgi - viens vai daži cilindri strādās ar ļoti bagātu degmaisījumu, citi - ļoti liesu. Dzinēja lietderības koeficients tukšgaitā var būt samazināts pat 1.4 .. 2 (!!!) reizes, attiecīgi - tā degvielas patēriņš - dramatiski pieaudzis. Problēma (mazāka, bet ar pietiekoši lielu ietekmi) saglabājas arī mazu slodžu režīmos braucot. Raksturīgs simptoms - tukšgaitā dzinējs nepārtraukti (vienmērīgi) vibrē - dīzeļdzinēja sajūta. Rough run dati uzrāda lielas atšķirības cilindru mehāniskajai efektivitātei.
Problēmas ar NOx sistēmu.
Ja N43/N53 sērijas dzinēju kļūdu atmiņā ir kļūdas par NOx sensoru un/vai NOx katalizatoru (30EA; 30E9), vai arī - NOx sensoram ir slēptie defekti, kuru dēļ dzinējs neizmanto Stratified charge, vidējais degvielas patēriņš (atkarībā no braukšanas režīma) būs palielināts par 15 .. 25% (lielāks pieaugums - mazāku slodžu režīmā).
Lambda zondu problēmas.
Jā, reizēm DME pašdiagnostikas sistēma neatpazīst bojātas Lambda zondes, rezultātā - degmaisījums ir tālu no optimāla, degvielas patēriņš - paaugstināts.
Dažādiem DME ir atšķirīgi Lambda zondu testa bloki. Diemžēl, tie ir relatīvi sarežģīti, vienkāršākiem/vecākiem DME to nav vispār. Tādēļ piedāvāju ātru un efektīvu metodi, kā pārliecināties, vai Lambda zondes spēj 'kaut puslīdz' strādāt.
Ieslēdzam dzinēju, uzsildam to līdz darba temperatūrai. Pieslēdzam INPA, atveram menu, kur redzami Lambda zondu spriegumi.
Strādājot tukšgaitā un/vai vienmērīgi braucot:
a) ja auto pirms CO katalizatoriem ir platjoslas zondes, to spriegumam jābūt
- 1.50V (+/-0.05) Bosch DME
- 2.00V (+/-0.05) Siemens blokiem (izņemot N43/N53, tiem var būt: 2.00 .. 3.00V)
- jāmainās no <0.1V uz >0.9V ik pēc sekundes .. pāris sekundēm
Strauji paātrinoties (kick down režīmā):
- platjoslas zondu spriegumam jābūt <1.45V Bosch un <1.95V Siemens DME
- šaurjoslas zondu (pirms CO katalizatoriem) spriegumam jābūt >1.00V
- platjoslas zondu spriegumam jābūt >4.00V
- šaurjoslas zondu spriegumam: <0.1V
Šaurjoslas zondu spriegumam pēc CO katalizatoriem jābūt:
- >1.0V kick-down režīmā
- <0.1V overrun režīmā
Atslēdzies kāds no cilindriem.
Tehniskiem cilvēkiem šāda situācija šķiet kas ārkārtējs, bet auto ikdienas lietotājam - gadās. Jā, ja 4 cilindru dzinējam atslēgsies viens cilindrs, tā darbība būs ļoti apgrūtināta, taču ar 6 cilindru (par 8+ cilindru dzinējiem - nerunājot) dzinēju varēs pabraukt. Speciālistam nevajadzētu būt problēmām identificēt šo situāciju, taču - ja, piemēram, forumā vai kādā interešu kopā tiek uzdots jautājums: dzinējs vibrē braucot, palielināts degvielas patēriņš - šo iespēju izslēgt nevar. Tipiskākie iemesli - aizdedzes spoles vai sveces defekts.
Papildus Lambda zondu testam var veikt vienkāršu devielas patēriņa testu - pa līdzenu ceļu vienmērīgi braukt ar nemainīgu ātrumu (vēlams - izmantojot kruīza kontroli) un, izmantojot auto borta datora rādījumus, mērīt momentāno degvlielas patēriņu. Ja dzinējam nav fundamentālu bojājumu, rādījumi būs diezgan precīzi. Šis tests būs efektīvāks, ja palielināts patēriņš ir raksturīgs, braucot 'garos gabalus'.
Savukārt, ja palielināts patēriņš ir raksturīgs, pārvietojoties pilsētas režīmā, lielāka ietekme būs tieši tukšgaitas/mazu slodžu režīma problēmām (HVA eļļošana; Valvetronic).
Pašsaprotami - termostata problēmas, CO katalizatoru nepietiekama veiktspēja - var būt par iemeslu jebkuros braukšanas apstākļos, šīs lietas jāpārbauda vienmēr.
Komentāri
Ierakstīt komentāru