Lietota auto iegāde. Nobraukums
Iespējams, ka nobraukums ir galvenais parametrs, kam pircējs pievērš uzmanību tad, kad vēlamais auto ir atrasts.
Zemāk salīdzināsim trīs dažādus auto, ar dažādu vēsturi. Paskatīsim, cik daudz nozīmē auto nobraukums.
Un tā - trīs auto ar dažādu vēsturi. Visi - viena izlaiduma gada (5 gadus veci), vienādas komplektācijas, viens modelis.
1. auto ar 60.000 nobraukumu. Īpašnieks dzīvojis 15km attālumā no lielpilsētas centra, katru dienu braucis uz darbu pilsētas centrā. Katru dienu uz darbu un atpakaļ veic ap 40km (ieskaitot 5km pa vecpilsētu - bruģētu ceļa segumu). Vidējais ātrums: 17km/h.
2. auto ar 100.000 nobraukumu. Īpašnieks dzīvo 25km attālumā no darba, viņam ir divi bērni, katru dienu viņš aizved vienu bērnu uz bērnudāzu (šogad jau - uz pirmo klasīti skolā), otru - uz skolu. Tad - no rīta aizved (pa ceļam) sievu uz darbu, vakaros iebrauc pakaļ sievai. Vidējais ātrums: 28km/h.
3. auto ar 220.000km nobraukumu. Īpašnieks dzīvo 120km attālumā no darba, auto tiek izmantots braucieniem pa ātrgaitas šoseju. Īpašnieks dzīvo viens, darbs ir pilsētas nomalē. Vidējais ātrums: 62km/h.
Jūs jautāsiet - kas kopīgs šiem auto? Veicot elementāru matemātisku aprēķinu, izrādās - visu šo auto nolietojums motorstundās ir vienāds! Ko tas nozīmē? Visu šo auto dzinējs darbojies vienādu stundu skaitu, veicis līdzīgu apgriezienu skaitu - tātad, tam varētu būt līdzīgs nolietojums.
Paskatīsim, kā šie auto ir nolietojušies šo 5 gadu laikā. Protams, mēs apskatam vienkāršotu scenāriju - ierēķinam tikai ikdienas (garantētos) braucienus. Jā, protams, katrs no auto īpašniekiem veic arī brīvdienas izbraucienus. Taču tieši ikdienas braucieni dominē gan skaita, gan laika, gan nobraukto km ziņā - tie noteiks tendences.
Rezultātus apkopojam tabulā, katras pozīcijas dati norādīti absolūtajos skaitļos (p.1 līdz p.5), relatīvi (p.6 un p.7), skatiet aprakstu zemāk.
Ērtības labad rezultāti ir arī iekrāsoti.
Pozīcija 1: riteņu (to gultņu) apgriešanās skaits. Nolietojumam pakļautie elementi: riepas, riteņu gultņi, diferenciālis (gultņi, blīvslēgi), kardāns, tā piekares gultnis, ātrumkārbas sekundārā vārpsta un tās elementi (blīvslēgi, gultņi).
Pozīcija 2: eļļas maiņas intervāls, stundās. Protams, aprēķins ļoti aptuvens, jo BMW rēķina eļļas intervālu gan pēc nobraukuma, gan pēc citiem kritērijiem, taču tendences ir redzamas - eļļa relatīvi biežāk tiek mainīta 3. auto (kuram liels nobraukums). Turklāt, jāņem vērā, ka braucot vienmērīgi, tiek nodrošināti ideāli apstākļi dzinēja eļļošanai.
Pozīcija 3: vadītāja iekāpšanas zona - durvju atvēršanas mehānisms, rokturis (ārpuses, iekšpuses), durvju gumija, durvju apšuvuma rokturis, vadītāja sēdekļa ārpuse, stūres rata apakša. Protams, ja šoferis ir sieviete, kurai ir gari nagi, stūres rata krāsojumu var sabojāt pat 10.000 km laikā, taču pēc aprēķina ir redzams, ka 'iesēšanās/izkāpšanas' ciklu skaits uz nobrauktiem 10'000 km var atšķirties ar kārtu atkarībā no auto izmantošanas veida!
Pozīcija 4: blakussēdētāja iekāpšanas zona, aizmugures zona. Protams, arī auto īpašnieks, kurš dzīvo viens, reizēm ved kādu paziņu vai kolēģi, utml., taču - tieši tādus pašus 'papildciklus' veic arī pārējie konkursanti. Būtiski, ka - lai auto iesēdinātu divus bērnus auto, šo 5 gadu laikā vairāk kā 5000 reizes ir atvērtas un aizvērtas aizmugures durvis! Vairāk kā 5000 reizes kāds ir apsēdies un izkāpis no auto aizmugures nodalījuma, turklāt - bērni nosmērē sēdekļus, nolietojas sēdekļu apšuvums, durvju rokturis, tapsējums. Šo nolietojumu kā nebijušu nepadarīs pat kvalitatīvākā ķīmiskā tīrīšana.
Pozīcija 5: bremžu resurss, km. No vienas puses - bremzes (kluči, diski) jāmaina, kad tie nolietojas, no otras puses - bremzes siltumā aizvada nelietderīgo enerģiju, rada slodzi virsbūvei un ritošajai daļai.
Pozīcija 6: ritošās daļas slodze, relatīvi. Ritošās daļas slodze ir proporcionāla nobraukumam? Ne tik vienkārši - tā daudz vairāk ir atkarīga no ceļa seguma. Braucot nemainīga seguma ceļu, ritošās daļas slodze ir proporcionāla nobraukumam. Taču braucot pa bruģi (vecpilsēta) vai nelīdzenu ne-asfaltētu ceļu, slodze pieaug desmitiem, pat simtiem reižu, pārrēķinot uz ceļa garuma vienību (salīdzinot ar līdzenu asfaltētu ceļu). Piemēram, ja uz viduvējas kvalitātes asfaltēta ceļa neliela bedrīte gadās ik pa 10..20 m, tad uz bruģēta ceļa šādas bedrītes ir ik pēc 10..20cm, t.i.: 100 reizes biežāk! Tā ir liela slodze gan šķērsstabilizatora stieņa buksēm, gan vertikālās stabilizācijas svirām, gan citām ritošās daļas buksēm u.c. ritošās daļas elementiem.
Pozīcija 7: pedāļi, stūre, bremžu cilindra resurss, ASC/DSC moduļa mehānikas resurss, ātrumkārbas mehatronika, ātrumkārbas frikciju disku pārslēgšanās cikli, torque transformatora ieslēgšanās/izslēgšanās cikli, akseleratora pedāļa, droseļvārsta atvēršanās/aizvēršanās cikli. Aprēķinam izmantots aptuvens pilsētas kvartāla izmēra aprēķins, pieņemot, ka pilsētā nav sastrēgumu un jābremzē tikai ik pie katra otrā/trešā luksofora.
Ko es gribēju teikt ar šo postu?
Auto nobraukums patiesībā nosaka maz. Daudz vairāk nosaka auto ekspluatēšanas nosacījumi - gan braukšanas apstākļi, gan izmantošanas veids.
Kā redzam, auto ar 2..3 reizes lielāku nobraukumu, ritošās daļas nobraukums būs dažāds:
riteņu gultņi, diferenciālis, u.c. p.1 minētais - būs nolietots vairāk kā auto ar mazāku nobraukumu, savukārt, citi ritošās daļas elementi (bukses, sviras, u.t.t.) var būt nolietoti desmitiem reižu mazāk kā auto ar 2..3 reizes mazāku nobraukumu, bet ar kuru īpašnieks braucis pa vecpilsētas bruģi;
salona nolietojums daudz būtiskāk ir atkarīgs no izmantošanas (vai auto tiek izmantots gariem pārbraucieniem, vai, piem., ģimenes locekļu izvadāšanai uz bērnudārzu, skolu, darbu), nevis - atkarīgs no nobraukuma.
Tādēļ, izvēloties savu auto - skatieties tā reālo nolietojumu, nevis formālo nobraukumu!
Zemāk salīdzināsim trīs dažādus auto, ar dažādu vēsturi. Paskatīsim, cik daudz nozīmē auto nobraukums.
Un tā - trīs auto ar dažādu vēsturi. Visi - viena izlaiduma gada (5 gadus veci), vienādas komplektācijas, viens modelis.
1. auto ar 60.000 nobraukumu. Īpašnieks dzīvojis 15km attālumā no lielpilsētas centra, katru dienu braucis uz darbu pilsētas centrā. Katru dienu uz darbu un atpakaļ veic ap 40km (ieskaitot 5km pa vecpilsētu - bruģētu ceļa segumu). Vidējais ātrums: 17km/h.
2. auto ar 100.000 nobraukumu. Īpašnieks dzīvo 25km attālumā no darba, viņam ir divi bērni, katru dienu viņš aizved vienu bērnu uz bērnudāzu (šogad jau - uz pirmo klasīti skolā), otru - uz skolu. Tad - no rīta aizved (pa ceļam) sievu uz darbu, vakaros iebrauc pakaļ sievai. Vidējais ātrums: 28km/h.
3. auto ar 220.000km nobraukumu. Īpašnieks dzīvo 120km attālumā no darba, auto tiek izmantots braucieniem pa ātrgaitas šoseju. Īpašnieks dzīvo viens, darbs ir pilsētas nomalē. Vidējais ātrums: 62km/h.
Jūs jautāsiet - kas kopīgs šiem auto? Veicot elementāru matemātisku aprēķinu, izrādās - visu šo auto nolietojums motorstundās ir vienāds! Ko tas nozīmē? Visu šo auto dzinējs darbojies vienādu stundu skaitu, veicis līdzīgu apgriezienu skaitu - tātad, tam varētu būt līdzīgs nolietojums.
Paskatīsim, kā šie auto ir nolietojušies šo 5 gadu laikā. Protams, mēs apskatam vienkāršotu scenāriju - ierēķinam tikai ikdienas (garantētos) braucienus. Jā, protams, katrs no auto īpašniekiem veic arī brīvdienas izbraucienus. Taču tieši ikdienas braucieni dominē gan skaita, gan laika, gan nobraukto km ziņā - tie noteiks tendences.
Rezultātus apkopojam tabulā, katras pozīcijas dati norādīti absolūtajos skaitļos (p.1 līdz p.5), relatīvi (p.6 un p.7), skatiet aprakstu zemāk.
Ērtības labad rezultāti ir arī iekrāsoti.
Pozīcija 1: riteņu (to gultņu) apgriešanās skaits. Nolietojumam pakļautie elementi: riepas, riteņu gultņi, diferenciālis (gultņi, blīvslēgi), kardāns, tā piekares gultnis, ātrumkārbas sekundārā vārpsta un tās elementi (blīvslēgi, gultņi).
Pozīcija 2: eļļas maiņas intervāls, stundās. Protams, aprēķins ļoti aptuvens, jo BMW rēķina eļļas intervālu gan pēc nobraukuma, gan pēc citiem kritērijiem, taču tendences ir redzamas - eļļa relatīvi biežāk tiek mainīta 3. auto (kuram liels nobraukums). Turklāt, jāņem vērā, ka braucot vienmērīgi, tiek nodrošināti ideāli apstākļi dzinēja eļļošanai.
Pozīcija 3: vadītāja iekāpšanas zona - durvju atvēršanas mehānisms, rokturis (ārpuses, iekšpuses), durvju gumija, durvju apšuvuma rokturis, vadītāja sēdekļa ārpuse, stūres rata apakša. Protams, ja šoferis ir sieviete, kurai ir gari nagi, stūres rata krāsojumu var sabojāt pat 10.000 km laikā, taču pēc aprēķina ir redzams, ka 'iesēšanās/izkāpšanas' ciklu skaits uz nobrauktiem 10'000 km var atšķirties ar kārtu atkarībā no auto izmantošanas veida!
Pozīcija 4: blakussēdētāja iekāpšanas zona, aizmugures zona. Protams, arī auto īpašnieks, kurš dzīvo viens, reizēm ved kādu paziņu vai kolēģi, utml., taču - tieši tādus pašus 'papildciklus' veic arī pārējie konkursanti. Būtiski, ka - lai auto iesēdinātu divus bērnus auto, šo 5 gadu laikā vairāk kā 5000 reizes ir atvērtas un aizvērtas aizmugures durvis! Vairāk kā 5000 reizes kāds ir apsēdies un izkāpis no auto aizmugures nodalījuma, turklāt - bērni nosmērē sēdekļus, nolietojas sēdekļu apšuvums, durvju rokturis, tapsējums. Šo nolietojumu kā nebijušu nepadarīs pat kvalitatīvākā ķīmiskā tīrīšana.
Pozīcija 5: bremžu resurss, km. No vienas puses - bremzes (kluči, diski) jāmaina, kad tie nolietojas, no otras puses - bremzes siltumā aizvada nelietderīgo enerģiju, rada slodzi virsbūvei un ritošajai daļai.
Pozīcija 6: ritošās daļas slodze, relatīvi. Ritošās daļas slodze ir proporcionāla nobraukumam? Ne tik vienkārši - tā daudz vairāk ir atkarīga no ceļa seguma. Braucot nemainīga seguma ceļu, ritošās daļas slodze ir proporcionāla nobraukumam. Taču braucot pa bruģi (vecpilsēta) vai nelīdzenu ne-asfaltētu ceļu, slodze pieaug desmitiem, pat simtiem reižu, pārrēķinot uz ceļa garuma vienību (salīdzinot ar līdzenu asfaltētu ceļu). Piemēram, ja uz viduvējas kvalitātes asfaltēta ceļa neliela bedrīte gadās ik pa 10..20 m, tad uz bruģēta ceļa šādas bedrītes ir ik pēc 10..20cm, t.i.: 100 reizes biežāk! Tā ir liela slodze gan šķērsstabilizatora stieņa buksēm, gan vertikālās stabilizācijas svirām, gan citām ritošās daļas buksēm u.c. ritošās daļas elementiem.
Pozīcija 7: pedāļi, stūre, bremžu cilindra resurss, ASC/DSC moduļa mehānikas resurss, ātrumkārbas mehatronika, ātrumkārbas frikciju disku pārslēgšanās cikli, torque transformatora ieslēgšanās/izslēgšanās cikli, akseleratora pedāļa, droseļvārsta atvēršanās/aizvēršanās cikli. Aprēķinam izmantots aptuvens pilsētas kvartāla izmēra aprēķins, pieņemot, ka pilsētā nav sastrēgumu un jābremzē tikai ik pie katra otrā/trešā luksofora.
Ko es gribēju teikt ar šo postu?
Auto nobraukums patiesībā nosaka maz. Daudz vairāk nosaka auto ekspluatēšanas nosacījumi - gan braukšanas apstākļi, gan izmantošanas veids.
Kā redzam, auto ar 2..3 reizes lielāku nobraukumu, ritošās daļas nobraukums būs dažāds:
riteņu gultņi, diferenciālis, u.c. p.1 minētais - būs nolietots vairāk kā auto ar mazāku nobraukumu, savukārt, citi ritošās daļas elementi (bukses, sviras, u.t.t.) var būt nolietoti desmitiem reižu mazāk kā auto ar 2..3 reizes mazāku nobraukumu, bet ar kuru īpašnieks braucis pa vecpilsētas bruģi;
salona nolietojums daudz būtiskāk ir atkarīgs no izmantošanas (vai auto tiek izmantots gariem pārbraucieniem, vai, piem., ģimenes locekļu izvadāšanai uz bērnudārzu, skolu, darbu), nevis - atkarīgs no nobraukuma.
Tādēļ, izvēloties savu auto - skatieties tā reālo nolietojumu, nevis formālo nobraukumu!
Komentāri
Ierakstīt komentāru