Sprauslas. Adaptācijas. Kodēšana.
Šajā postā tiks apvienotas vairākas tēmas, bet viss - lai labāk saprastu, kā strādā dzinēja vadības sistēma.
Atruna. Kā parasti, ražotāja informācija: precīza 0, viss zemāk aprakstītais - izpētes rezultāts un var atšķirties dažādām programmatūras relīzēm.
Sāksim ar dažām interesantām lietām par sprauslu kodēšanu. Visi zin, ka sprauslas pēc nomaiņas jākodē. Uz katras sprauslas ir uzdrukāti to grupējuma dati.
Papētīsim šos datus nedaudz tuvāk.
Sprauslas ražības dati: pirmajā rindā.
INPA norāda, ka šie dati iespējami 52,9 .. 70,8 mJ robežās. Veicot elementāras matemātiskas operācijas, aprēķinam: vidējā vērtība: 61,9; maksimālā novirze +/-17%
Sprauslas reakcijas laiks: otrajā rindā.
Saskaņā ar INPA, šie dati var būt robežās 1,55 .. 2,86 mg/stk, vidējā vērtība sanāk: 22,1; maksimālā novirze: +/-42%
It kā viss šķiet kārtībā - iespējamā parametru izkliede ir gana plaša, lai būtu nepieciešama dalīšana grupās.
Piedevām, sprauslu ražotājs kodu pēdējos ciparus izveidojis kā 'checksum', grupēšanas nosacījumi tiek turēti noslēpumā - izklausās gana nopietni.
Interesantāka situācija atklājas, kas sīkāk papētam reāli sastopamu sprauslu datus. Apkopojot diezgan lielu sprauslu daudzumu, nākas konstatēt, ka flow-rate izkliede ir sastopama: 56,9 .. 59,1 mJ, savukārt, reakcijas laiku aprakstošā vērtība: 1,99 .. 2,56 mg/stk.
Attiecīgi, flow rate izkliede sanāk ap +/-2%; savukārt reakcijas laiks: +/-11%
Ja reakcijas laiku vēl varētu grupēt (pāris grupās), tad flow-rate ir tik tuvu vidējai vērtībai, ka tā grupēšana ir pilnīgi bezjēdzīga!
Nākošais solis - pārliecināties, ka šie dati patiešām ir nevis kāds 'slepens kods', bet analoga vērtība (value), ko tie apraksta.
Kā jau novērots, nekorektas kontrolsummas ievadīšana lielā mērā apgrūtina adaptāciju atjaunošanu un veidošanu, taču, ja adaptācijas izveidotas, ir iespējama jebkādu datu ievade, izmantojot INPA, un nekādas negatīvas indikācijas nav novērojamas.
Sprauslu datu ievade un izpēte sprauslu korekciju menu
parādīja:
Šajā brīdī kļūs vēl interesantāk - ir skaidrs, ka vismaz viens no parametriem reāli ir lieks, jo sprauslu flow-rate ir ar tik mazu tehnoloģisko atšķirību, ka grupēšanai pēc šī parametra vienkārši nav jēgas.
Eksperimenta nākošais solis - noskaidrot, kā šie kodēšanas dati ietekmē dzinēja vadības darbību.
Pirmajā posmā jānoskaidro, vai ir iespējams apmānīt 'sistēmu'. Kā redzam iepriekšējā attēlā, sprauslām piemērotās korekcijas (1.banka: 1-5-3 pēc firing order) diezgan būtiski atšķiras. Ideja: ja modificētu sākotnējos sprauslu parametrus - varbūt izdodas iegūt 'ideālas' sprauslas? Ja tas būtu iespējams, varētu pārrakstīt sprauslu datus ik pēc kāda ilgāka laika un gan novērtēt to parametru driftu, gan novērtēt rūpnīcas sprauslu datu atbilstību (kaut relatīvo) reālajiem apstākļiem un novērtēt citu faktoru (cilindru grupas mehānisko īpašību atšķirības) ietekmi.
Diemžēl, šī ideja izgāzās. Izrādās - sprauslu dati tiek ņemti vērā tikai sprauslas pierakstīšanas brīdī, lai samazinātu iespējamo veikspējas disbalansu (būtisku dzinēja nevienmērību). Tālākā darbībā sprauslas korekciju (flow-rate un response time adaptācijas) dati tiek veidoti NEŅEMOT vērā rūpnīcas kodējumu!
Piemērs. Pieņemsim, ka esošās sprauslas ražības parametrs (rūpnīcas kodējums) ir 50 mJ. Konkrētajos apstākļos piemērotā korekcija ir +20 mJ. Kopējais enerģētiskais parametrs: 50+20=70 mJ. Visas adaptācijas un šī parametra maiņa notiek attiecībā pret šo esošo (70 mJ) vērtību. Rūpnīcas kodējuma dati vērā (vairs) netiek ņemti. Nomaināmās sprauslas kodējuma dati ir 60 mJ (+10 mJ attiecībā pret veco sprauslu. MSD izmaina esošo enerģētisko parametru par nepieciešamo atšķirību, t.i.: 70+10=80 mJ. Pēc datu modificēšanas MSD 'aizmirst' rūpnīcas kodējuma datus un visas turpmākās korekcijas veic tikai ar piemēroto korekciju parametriem.
Šādam risinājumam ir vairāki plusi:
Īss funkcionalitātes apraksts.
Katru sprauslu raksturo divi pamatparametri:
Visa dzinēja dzīves cikla laikā MSD veic cilindru individuālos testus:
Ja tiek instalēta jauna sprausla un tā tiek pierakstīta, MSD veic sekojošas darbības:
Ja datu kontrolsumma nav patiesa/korekta, MSD adaptāciju veidošana ir traucēta!
Sprauslu pamatdati tiek papildināti ar visas bankas Lambda korekcijas datiem. Šie dati ir ar offset tipa korekciju tukšgaitā (līdz 1200 RPM) un ar multiplikatīvu ieteikmi lielāku RPM un ne-nulles slodzes apstākļos. Šī Lambda korekcija sastāv gan no daudzdimensiju LTFT, gan integratoru papildkorekcijas.
Vecākām programmatūras relīzēm raksturīgi, ka papildus katrai bankai tiek piemērota temperatūras atkarīga papildkorekcija (maksimālais korekcijas dziļums +/-8%). Jaunākajās relīzēs šī korekcija vai nu netiek piemērota, vai arī - netiek izvadīta.
Kā redzam - gan no banku galvenā Lambda korekcijas moduļa, gan temperatūras papildkorekcijas moduļa dati tiek novadīti uz adaptāciju moduli, kas ietekmē katras sprauslas individuālos datus. Šīs korekcijas ir raksturīgas jaunākajām programmatūras relīzēm un veic sekojošu funkciju:
Un tagad: tuvāk pie prakstiskām lietām!
Sprauslu korekcijas dati: ../F5/Shift+F6/F1, 4 .. 6.rindas
Ar ieslēgtu aizdedzi, bet izslēgtu dzinēju: INPA rāda:
Spraulas flow-rate un time delay parametri, vērā ņemta t papildkorekcija (pirmās 3 rindas) un flow-rate korekcija + t paplidkorekcija (4..6.rindas).
Ar ieslēgtu dzinēju tiek pievienoti (atkarībā no RPM, slodzes, u.t.t.): bankas LTFT dati konkrētajam darba režīmam.
Sprauslu korekciju dati tiek rādīti (un tiek apstrādāti) kā absolūtās vērtības, t.i.: rāda to ražotāja pieļauto parametru 'koridoru'.
t papildkorekcija redzama ..F5/Shift+F6/F5
Sprauslu ķīmiskās efektivitātes testu rezultāti Homogēna maisījuma apstākļos redzami: ../F5/Shift+F6/F3
Cilindru (sprauslu) mehāniskās efektivitātes mērījumi Homogēna maisījuma apstākļos tukšgaitā tieši nav redzami, testu kvalitātes rezultāti attēloti kā Rough run mērījumi ../F5/F7
Cilindru (sprauslu) mehāniskās efektivitātes mērījumi Stratified charge režīmā tukšgaitā redzami ../F5/Shift+F6/F5
Atruna. Kā parasti, ražotāja informācija: precīza 0, viss zemāk aprakstītais - izpētes rezultāts un var atšķirties dažādām programmatūras relīzēm.
Sāksim ar dažām interesantām lietām par sprauslu kodēšanu. Visi zin, ka sprauslas pēc nomaiņas jākodē. Uz katras sprauslas ir uzdrukāti to grupējuma dati.
Papētīsim šos datus nedaudz tuvāk.
Sprauslas ražības dati: pirmajā rindā.
INPA norāda, ka šie dati iespējami 52,9 .. 70,8 mJ robežās. Veicot elementāras matemātiskas operācijas, aprēķinam: vidējā vērtība: 61,9; maksimālā novirze +/-17%
Sprauslas reakcijas laiks: otrajā rindā.
Saskaņā ar INPA, šie dati var būt robežās 1,55 .. 2,86 mg/stk, vidējā vērtība sanāk: 22,1; maksimālā novirze: +/-42%
It kā viss šķiet kārtībā - iespējamā parametru izkliede ir gana plaša, lai būtu nepieciešama dalīšana grupās.
Piedevām, sprauslu ražotājs kodu pēdējos ciparus izveidojis kā 'checksum', grupēšanas nosacījumi tiek turēti noslēpumā - izklausās gana nopietni.
Interesantāka situācija atklājas, kas sīkāk papētam reāli sastopamu sprauslu datus. Apkopojot diezgan lielu sprauslu daudzumu, nākas konstatēt, ka flow-rate izkliede ir sastopama: 56,9 .. 59,1 mJ, savukārt, reakcijas laiku aprakstošā vērtība: 1,99 .. 2,56 mg/stk.
Attiecīgi, flow rate izkliede sanāk ap +/-2%; savukārt reakcijas laiks: +/-11%
Ja reakcijas laiku vēl varētu grupēt (pāris grupās), tad flow-rate ir tik tuvu vidējai vērtībai, ka tā grupēšana ir pilnīgi bezjēdzīga!
Nākošais solis - pārliecināties, ka šie dati patiešām ir nevis kāds 'slepens kods', bet analoga vērtība (value), ko tie apraksta.
Kā jau novērots, nekorektas kontrolsummas ievadīšana lielā mērā apgrūtina adaptāciju atjaunošanu un veidošanu, taču, ja adaptācijas izveidotas, ir iespējama jebkādu datu ievade, izmantojot INPA, un nekādas negatīvas indikācijas nav novērojamas.
Sprauslu datu ievade un izpēte sprauslu korekciju menu
parādīja:
- sprauslu kodējuma dati patiešām ir value, nevis 'kods' (piem., grupas kods);
- katrai sprauslai visos režīmos tiek piemērots reizinātājs (flow-rate aprakstošs parametrs), papildus tiek piesummēts sprauslas reakcijas laiku aprakstošs parametrs.
Šajā brīdī kļūs vēl interesantāk - ir skaidrs, ka vismaz viens no parametriem reāli ir lieks, jo sprauslu flow-rate ir ar tik mazu tehnoloģisko atšķirību, ka grupēšanai pēc šī parametra vienkārši nav jēgas.
Eksperimenta nākošais solis - noskaidrot, kā šie kodēšanas dati ietekmē dzinēja vadības darbību.
Pirmajā posmā jānoskaidro, vai ir iespējams apmānīt 'sistēmu'. Kā redzam iepriekšējā attēlā, sprauslām piemērotās korekcijas (1.banka: 1-5-3 pēc firing order) diezgan būtiski atšķiras. Ideja: ja modificētu sākotnējos sprauslu parametrus - varbūt izdodas iegūt 'ideālas' sprauslas? Ja tas būtu iespējams, varētu pārrakstīt sprauslu datus ik pēc kāda ilgāka laika un gan novērtēt to parametru driftu, gan novērtēt rūpnīcas sprauslu datu atbilstību (kaut relatīvo) reālajiem apstākļiem un novērtēt citu faktoru (cilindru grupas mehānisko īpašību atšķirības) ietekmi.
Diemžēl, šī ideja izgāzās. Izrādās - sprauslu dati tiek ņemti vērā tikai sprauslas pierakstīšanas brīdī, lai samazinātu iespējamo veikspējas disbalansu (būtisku dzinēja nevienmērību). Tālākā darbībā sprauslas korekciju (flow-rate un response time adaptācijas) dati tiek veidoti NEŅEMOT vērā rūpnīcas kodējumu!
Piemērs. Pieņemsim, ka esošās sprauslas ražības parametrs (rūpnīcas kodējums) ir 50 mJ. Konkrētajos apstākļos piemērotā korekcija ir +20 mJ. Kopējais enerģētiskais parametrs: 50+20=70 mJ. Visas adaptācijas un šī parametra maiņa notiek attiecībā pret šo esošo (70 mJ) vērtību. Rūpnīcas kodējuma dati vērā (vairs) netiek ņemti. Nomaināmās sprauslas kodējuma dati ir 60 mJ (+10 mJ attiecībā pret veco sprauslu. MSD izmaina esošo enerģētisko parametru par nepieciešamo atšķirību, t.i.: 70+10=80 mJ. Pēc datu modificēšanas MSD 'aizmirst' rūpnīcas kodējuma datus un visas turpmākās korekcijas veic tikai ar piemēroto korekciju parametriem.
Šādam risinājumam ir vairāki plusi:
- ja servisa speciālists korekti piemēro kodēšanas procedūru, tiek samazināta sākotnēja dzinēja nevienmērība pēc sprauslas nomaiņas, savukārt, ja nepiemēro vai piemēro nekorekti - nav nekādu negatīvu ilgtermiņa seku;
- neskatoties uz ievadītajiem kodējuma datiem, tiek saglabāta min/max spraulas pieļaujamo (rūpnīcas noteikto) parametru kontrole;
- nav iespējama krāpšanās ar sprauslu datiem - neatbilstošas un/vai tehniskajiem parametriem neatbilstošas sprauslas piekodēšana neizdosies.
- ja iepriekšējo reizi sprausla bija piekodēta nekorekti, netika veiktas sprauslas adaptācijas (nomērīti tās korektie/patiesie parametri), arī nākošā piekodēšanas reize būs nekorekta, jo veco/jauno parametru atšķirība būs neatbilstoša.
- nepiekodētas vai nepareizi piekodētas sprauslas NEVAR būt iemesls dzinēja nevienmērībai pēc jaunu adaptāciju izveidošanas
- sprauslu piekodēšanas nozīme ir stipri pārvērtēta, ņemot vērā to, ka MSD veic cilindru mehāniskās efektivitātes testus tukšgaitā, kā arī sprauslu flow-rate testus dažādas slodzes un RPM apstākļos, banku kopējās Lambda adaptācijas, u.t.t.; t.i.: pārmēra un atbilstoši koriģē sprauslu patiesos parametrus.
Īss funkcionalitātes apraksts.
Katru sprauslu raksturo divi pamatparametri:
- flow-rate (nosaka izsmidzināto degvielu ilga atvēruma gadījumā);
- time delay (nosaka sprauslas reakciju uz ļoti īsu atvērumu).
Visa dzinēja dzīves cikla laikā MSD veic cilindru individuālos testus:
- mehāniskās efektivitātes testi (Homogēns vai Stratified charge režīms), tukšgaita
- ķīmiskās efektivitātes (Lambda) testi Homogēnā maisījumā, mazas, vidējas, lielas slodzes apgabalos, dažādu RPM apstākļos*
Ja tiek instalēta jauna sprausla un tā tiek pierakstīta, MSD veic sekojošas darbības:
- nolasa reāli nomērītos sprauslu parametrus (dati, kas sakrāti no iepriekšminētajiem testiem), jeb, ja šo rezultatu vēl nav: vecos sprauslu kodējuma datus, darbība atzīmēta ar '<' virzienu blokshēmā.
- izrēķina starpību starp jaunajiem (tikko ievadītajiem jaunās sprauslas datiem) un iespējami ticamākajiem datiem un modificē sprauslas parametrus, darbība atzīmēta ar '>' zīmi.
Ja datu kontrolsumma nav patiesa/korekta, MSD adaptāciju veidošana ir traucēta!
Sprauslu pamatdati tiek papildināti ar visas bankas Lambda korekcijas datiem. Šie dati ir ar offset tipa korekciju tukšgaitā (līdz 1200 RPM) un ar multiplikatīvu ieteikmi lielāku RPM un ne-nulles slodzes apstākļos. Šī Lambda korekcija sastāv gan no daudzdimensiju LTFT, gan integratoru papildkorekcijas.
Vecākām programmatūras relīzēm raksturīgi, ka papildus katrai bankai tiek piemērota temperatūras atkarīga papildkorekcija (maksimālais korekcijas dziļums +/-8%). Jaunākajās relīzēs šī korekcija vai nu netiek piemērota, vai arī - netiek izvadīta.
Kā redzam - gan no banku galvenā Lambda korekcijas moduļa, gan temperatūras papildkorekcijas moduļa dati tiek novadīti uz adaptāciju moduli, kas ietekmē katras sprauslas individuālos datus. Šīs korekcijas ir raksturīgas jaunākajām programmatūras relīzēm un veic sekojošu funkciju:
- ja abu banku Lambda korekcijas ilgu laiku (desmiti/simti motorstundas) rāda nepieciešamību veikt dziļu LTFT korekciju (virs 10% multiplikatīvās korekcijas) slodzes režīmā, vai offset tipa LTFT abām bankām ir 'nobīdītas' vienā polaritātē (attiecībā pret 0mg/stk);
- ja abu banku t papildkorekcijas ir būtiski nobīdītas uz vienu polarotāti visā t diapazonā;
Un tagad: tuvāk pie prakstiskām lietām!
Sprauslu korekcijas dati: ../F5/Shift+F6/F1, 4 .. 6.rindas
Spraulas flow-rate un time delay parametri, vērā ņemta t papildkorekcija (pirmās 3 rindas) un flow-rate korekcija + t paplidkorekcija (4..6.rindas).
Ar ieslēgtu dzinēju tiek pievienoti (atkarībā no RPM, slodzes, u.t.t.): bankas LTFT dati konkrētajam darba režīmam.
Sprauslu korekciju dati tiek rādīti (un tiek apstrādāti) kā absolūtās vērtības, t.i.: rāda to ražotāja pieļauto parametru 'koridoru'.
t papildkorekcija redzama ..F5/Shift+F6/F5
Cilindru (sprauslu) mehāniskās efektivitātes mērījumi Stratified charge režīmā tukšgaitā redzami ../F5/Shift+F6/F5
Komentāri
Ierakstīt komentāru